2 Tantara 22
1 Aa le nanoe’ o mpimone’ Ierosalaimeo mpanjaka t’i Ahkazià tsitson’ ana’e handimbe aze, amy te fonga zinama’ i firimboña’ ondaty nindre amo nte-Arabe naname’ i tobeo o zoke’eo; aa le nifehe t’i Ahkazià ana’ Iehorame mpanjaka’ Iehoda.
Un Jeruzālemes iedzīvotāji cēla par ķēniņu viņa vietā Ahaziju, viņa jaunāko dēlu. Jo visus tos vecākos bija nokāvuši sirotāji, kas ar Arābiešiem bija nākuši lēģerī; tā Jehorama, Jūda ķēniņa, dēls Ahazija palika par ķēniņu.
2 Ni-efapolo taoñe ro’amby ty Ahkazià te niorotse nifehe, le nifehe rai-taoñe e Ierosalaime ao. I Atalià ana’ i Omrý ty tahinan-drene’e.
Divdesmit divus gadus Ahazija bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja vienu gadu Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Atalija, tā bija Omrus meita.
3 Nanjotik’ an-tsatan’ anjomba’ i Akabe ka re, fa nimpanolo-hevets’ aze ty rene’e hanoa’e haloloañe.
Un tas arīdzan staigāja Ahaba nama ceļos, jo viņa māte bija viņa padoma devēja uz bezdievību.
4 Aa le nanoe’e haratiañe am-pivazohoa’ Iehovà manahake ty anjomba’ i Akabe, ty amo mpanoro aze tafaram-pivetrahan-drae’eo, handrotsahañ’ aze.
Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika, tā kā Ahaba nams, jo tie bija viņa padoma devēji, kad viņa tēvs bija nomiris, viņam par postu.
5 Ie nitsontik’ amo fanoroa’ iareoo, naho nindre am’Iehorame ana’ i Akabe, mpanjaka’ Israele, hialy amy Kazaele mpanjaka’ i Arame e Ramote-gilade. Le finatsi’ o nte-Arameo t’Iorame
Un pēc viņu padoma viņš arī cēlās un ar Joramu, Ahaba dēlu, Israēla ķēniņu, nogāja karā pret Azaēli, Sīrijas ķēniņu, uz Rāmotu Gileādā. Un Sīrieši sita Joramu.
6 vaho noly e Iezreele ao hijangañe amo fere’e natolots’ aze e Ramào, ie nialy amy Kazaele mpanjaka’ i Arame. Le nizotso mb’eo t’i Ahkazià ana’ Iehorame mpanjaka’ Iehoda hitilike i ana’ i Akabey e Iezreele ao ami’ty hasilo’e.
Un viņš griezās atpakaļ, ka liktos dziedināties Jezreēlē, jo tam bija vātis, kas viņam Rāmā bija sistas, kad tas karoja pret Azaēli, Sīrijas ķēniņu. Un Azarija (Ahazija), Jehorama, Jūda ķēniņa, dēls, nogāja apraudzīt Joramu, Ahaba dēlu, Jezreēlē, jo tas bija slims.
7 I Andrianañahare ty nampandrotsake i Ahkazià ty amy nandenà’e mb’e Iorame mb’eoy, f’ie nipok’ eo le nindreza’e fiavotse am’Iehorame hiatreatre am’ Ieho ana’ i Nimsý noriza’ Iehovà hampipitsoke ty anjomba’ i Akabe.
Jo Ahazijam no Dieva tas notikās par postu, ka nāca pie Jorama, jo kad viņš bija nonācis, tad viņš izgāja ar Joramu pret Jeū, Nimšus dēlu, ko Tas Kungs bija svaidījis, Ahaba namu izdeldēt.
8 Aa ie nañeneke ty fizaka’ Ieho amy anjomba’ i Akabey, le nitendrek’ amo ana-dona’ Iehodao naho amo ana-drahalahi’ i Ahkaziào niatrake i Ahkazià vaho zinama’e.
Kad nu Jeūs par Ahaba namu to sodību izdarīja, tad viņš atrada Jūda lielkungus un Ahazijas brāļa dēlus, kas Ahazijam kalpoja, un viņš tos nokāva.
9 Pinai’e t’i Ahkazià le tsinepa’ iareo—ie nietake e Somerone ao, le nendese’ iereo mb’am’ Ieho mb’eo vaho zinevo’e; le nalente’ iareo, ami’ty asa’ iareo ty hoe; Ana’ Iehosafate re, i mpitsoeke Iehovà an-kaampon’ arofo’ey. Aa le tsy nanan’ ozatse hahafitàñe i fifeheañey ty anjomba’ i Ahkazià.
Un viņš meklēja Ahaziju, un to sagrāba, jo tas bija paslēpies Samarijā, un tie to atveda pie Jeūs un to nokāva un to apraka; jo tie sacīja: viņš ir Jehošafata dēls, kas no visas savas sirds To Kungu meklējis. Tā Ahazijas namam neviena nebija, kas būtu varējis palikt par ķēniņu.
10 Ie nioni’ i Atalià rene’ i Ahkazià te nivetrake i ana’ey le niongake, nanjamañe ze fonga tirim-panjaka añ’ anjomba’ Iehoda ao.
Kad nu Atalija, Ahazijas māte, redzēja savu dēlu esam nomirušu, tad tā cēlās un nogalinaja visu Jūda nama ķēniņa dzimumu.
11 Fe rinambe’ Iehosabeate anak’ ampela’ i mpanjakay t’Ioase, ana’ i Ahkazià, le tinonga’e boak’ amo anam-panjaka nizamaneñeo, le nakafi’e rekets’ i mpiatrak’ azey an-toem-piroroañe ao; aa le naeta’ Iehosabeate anak’ ampela’ i mpanjaka vali’ Iehoiada mpisoroñey, (ie rahavave’ i Ahkazià), amy Atalià re vaho tsy vinono.
Bet Jozabate, ķēniņa meita, ņēma Joasu, Ahazijas dēlu, un to nozaga no ķēniņa bērnu vidus, kas tapa nokauti, un to ar viņu emmu lika guļamā kambarī. Tā Jozabate, ķēniņa Jehorama meita, priestera Jojadas sieva, (jo tā bija Ahazijas māsa) viņu apslēpa priekš Atalijas, ka tā to nenokāva.
12 Naetake am’ iereo añ’anjomban’ Añahare ao enen-taoñe re; naho nifehe i taney t’i Atalià.
Un viņš ar tiem bija apslēpts Dieva namā sešus gadus, un Atalija valdīja pār zemi.
