< 1 Korintiana 11 >

1 Tsikombeo iraho hambañe amy te izaho ka ro mpiamy Norizañey.
he bhrātaraḥ, yūyaṁ sarvvasmin kāryye māṁ smaratha mayā ca yādṛgupadiṣṭāstādṛgācarathaitatkāraṇāt mayā praśaṁsanīyā ādhbe|
2 Ty andrengeako anahareo ry longo, le t’ie mahatiahy ahy amy ze he’e, naho tambozore’ areo o nafèn-droaeo, ami’ty do’e nitaroñako.
tathāpi mamaiṣā vāñchā yad yūyamidam avagatā bhavatha,
3 Fa teako ho fohi’ areo te lohà’ ze hene ‘ndaty i Norizañey, le lohà’ ty rakemba ty lahilahy; le lohà’ i Norizañey t’i Andrianañahare.
ekaikasya puruṣasyottamāṅgasvarūpaḥ khrīṣṭaḥ, yoṣitaścottamāṅgasvarūpaḥ pumān, khrīṣṭasya cottamāṅgasvarūpa īśvaraḥ|
4 Toe manalatse ty añambone’e ze lahilahy mikolopoke naho mihalaly ndra mitoky.
aparam ācchāditottamāṅgena yena puṁsā prārthanā kriyata īśvarīyavāṇī kathyate vā tena svīyottamāṅgam avajñāyate|
5 Fa manalatse ty añambone’e ka ze rakemba tsy mampikolopoke ty añambone’e t’ie miloloke ndra mitoky—fa hambañe amy te niharatse.
anācchāditottamāṅgayā yayā yoṣitā ca prārthanā kriyata īśvarīyavāṇī kathyate vā tayāpi svīyottamāṅgam avajñāyate yataḥ sā muṇḍitaśiraḥsadṛśā|
6 Aa naho tsy mete mikolopo-doha ty rakemba, le hamake te hiharatse. Fe naho maha­salatse i rakembay te ho harateñe ndra hitsifañe le soa re te hikolopo-doha.
anācchāditamastakā yā yoṣit tasyāḥ śiraḥ muṇḍanīyameva kintu yoṣitaḥ keśacchedanaṁ śiromuṇḍanaṁ vā yadi lajjājanakaṁ bhavet tarhi tayā svaśira ācchādyatāṁ|
7 Tsy kolopofa’ ty lahilahy ka ty añambone’e, amy t’ie ty vintan’ Añahare naho ty enge’e; le ty rakemba ro engen-dahilahy.
pumān īśvarasya pratimūrttiḥ pratitejaḥsvarūpaśca tasmāt tena śiro nācchādanīyaṁ kintu sīmantinī puṁsaḥ pratibimbasvarūpā|
8 (Toe tsy niboak’ami’ty rakemba ty lahilahy, fa ami’ty lahilahy ty rakemba.)
yato yoṣātaḥ pumān nodapādi kintu puṁso yoṣid udapādi|
9 Eka, tsy nitsenèñe ho a ty rakemba ty lahilahy, fa ty rakemba ho a ty lahilahy.
adhikantu yoṣitaḥ kṛte puṁsaḥ sṛṣṭi rna babhūva kintu puṁsaḥ kṛte yoṣitaḥ sṛṣṭi rbabhūva|
10 Ty amy tsraeñey le soa re te añambone’ i rakemba ty viloñe t’ie aman-dily, ty amo anjelio.
iti heto rdūtānām ādarād yoṣitā śirasyadhīnatāsūcakam āvaraṇaṁ dharttavyaṁ|
11 Ie amy zao, amy Talè ao, le tsy mifampiria ami’ty lahilahy ty rakemba, vaho tsy mihaha ami’ty rakemba ty lahilahy.
tathāpi prabho rvidhinā pumāṁsaṁ vinā yoṣinna jāyate yoṣitañca vinā pumān na jāyate|
12 Le hambañe amy te boak’ami’ty lahilahy ty rakemba te añamy rakemba ka o lahilahio; vaho kila boak’ aman’ Añahare.
yato yathā puṁso yoṣid udapādi tathā yoṣitaḥ pumān jāyate, sarvvavastūni ceśvarād utpadyante|
13 Mifañaraharà: Mañeva ty rakemba hao ty miloloke aman’ Añahare tsy mikolopoke?
yuṣmābhirevaitad vivicyatāṁ, anāvṛtayā yoṣitā prārthanaṁ kiṁ sudṛśyaṁ bhavet?
14 Aa tsy anare’ o sata’ ty tane toio hao te manalatse o lahilahio ty maròy lava?
puruṣasya dīrghakeśatvaṁ tasya lajjājanakaṁ, kintu yoṣito dīrghakeśatvaṁ tasyā gauravajanakaṁ
15 Fe naho apò’ ty rakemba ho lava ty maroi’e, le enge’e; amy te nitoloreñe aze ho fandrakofañe o maroi’eo.
yata ācchādanāya tasyai keśā dattā iti kiṁ yuṣmābhiḥ svabhāvato na śikṣyate?
16 Aa naho eo ty te handietse, tsy aman-dilitse ila’e tika ndra o Fivorin’ Añahareo.
atra yadi kaścid vivaditum icchet tarhyasmākam īśvarīyasamitīnāñca tādṛśī rīti rna vidyate|
17 Fe amo taroñeñe zao, tsy rengeko nahareo; ie tsy mifanontoñe ho ami’ty hasoa, fa ho ami’ty haraty.
yuṣmābhi rna bhadrāya kintu kutsitāya samāgamyate tasmād etāni bhāṣamāṇena mayā yūyaṁ na praśaṁsanīyāḥ|
18 Valoha’e, naho mifanontoñe ho Fivory, inao t’ie mifampiriaria, fe mete hiantofako.
prathamataḥ samitau samāgatānāṁ yuṣmākaṁ madhye bhedāḥ santīti vārttā mayā śrūyate tanmadhye kiñcit satyaṁ manyate ca|
19 (Toe tsy mahay tsy ama’ areo avao ty fifampitolahañe hampidodeàñe o niventèñe ama’ areoo.)
yato heto ryuṣmanmadhye ye parīkṣitāste yat prakāśyante tadarthaṁ bhedai rbhavitavyameva|
20 F’ie mifanontoñe, toe tsy ty hikama i sabadidak’ i Talèy,
ekatra samāgatai ryuṣmābhiḥ prabhāvaṁ bhejyaṁ bhujyata iti nahi;
21 f’ie mikama, songa mandrambe ty mahakama’e heike; le ao ty kerè vaho ao ty jike.
yato bhojanakāle yuṣmākamekaikena svakīyaṁ bhakṣyaṁ tūrṇaṁ grasyate tasmād eko jano bubhukṣitastiṣṭhati, anyaśca paritṛpto bhavati|
22 Hete! Tsy songa manañe anjomba hao hikamà’e naho hinoma’e? Ke rabioñe’ areo ty Fivorin’ Añahare, naho salare’ areo o rarakeo? Aa ino ty hitaroñako? Ho rengèko amy zay hao nahareo? Tsy hirengèako!
bhojanapānārthaṁ yuṣmākaṁ kiṁ veśmāni na santi? yuṣmābhi rvā kim īśvarasya samitiṁ tucchīkṛtya dīnā lokā avajñāyante? ityanena mayā kiṁ vaktavyaṁ? yūyaṁ kiṁ mayā praśaṁsanīyāḥ? etasmin yūyaṁ na praśaṁsanīyāḥ|
23 Fa rinambeko amy Talè, i nitaro­ñakoy, te nandrambe mofo t’i Talè Iesoà amy haleñe nifoterañe azey;
prabhuto ya upadeśo mayā labdho yuṣmāsu samarpitaśca sa eṣaḥ|
24 nañandriañe re le finola’e vaho nanao ty hoe: Intoy ty sandriko ho anahareo, anò zao ho fitiahiañe ahy.
parakarasamarpaṇakṣapāyāṁ prabhu ryīśuḥ pūpamādāyeśvaraṁ dhanyaṁ vyāhṛtya taṁ bhaṅktvā bhāṣitavān yuṣmābhiretad gṛhyatāṁ bhujyatāñca tad yuṣmatkṛte bhagnaṁ mama śarīraṁ; mama smaraṇārthaṁ yuṣmābhiretat kriyatāṁ|
25 Hambañ’ amy zay, rinambe’e i fitoviy, ie fa nikama, le nanao ty hoe: Fañina vao ami’ty lioko ty fitovy toy. Anò zao amy fikama’ areo aze ho fitiahiañe ahiko.
punaśca bhejanāt paraṁ tathaiva kaṁsam ādāya tenoktaṁ kaṁso'yaṁ mama śoṇitena sthāpito nūtananiyamaḥ; yativāraṁ yuṣmābhiretat pīyate tativāraṁ mama smaraṇārthaṁ pīyatāṁ|
26 Aa le amy ikama’ areo ty mofo toy naho inomañe ty fitovy toy, ro mitaroñe ty havilasi’ i Talè ampara’ ty fitotsaha’e.
yativāraṁ yuṣmābhireṣa pūpo bhujyate bhājanenānena pīyate ca tativāraṁ prabhorāgamanaṁ yāvat tasya mṛtyuḥ prakāśyate|
27 Aa ndra ia ia mikama amy mofoy ndra minoñe amy fitovi’ i Talèy ami’ty tsy fañeva’e, le aman-kakeo ami’ty fañòva naho ami’ty lio’ i Talè.
aparañca yaḥ kaścid ayogyatvena prabhorimaṁ pūpam aśnāti tasyānena bhājanena pivati ca sa prabhoḥ kāyarudhirayo rdaṇḍadāyī bhaviṣyati|
28 Aa le tsy mete tsy hitso-batañe heike ondatio vaho hikama amy mofoy naho hinoñe amy fitoviy.
tasmāt mānavenāgra ātmāna parīkṣya paścād eṣa pūpo bhujyatāṁ kaṁsenānena ca pīyatāṁ|
29 Amy t’ie mikama naho minoñe ro mikama naho minoñe fàtse ami’ty vata’e naho ie tsy maharedreke i fañovay.
yena cānarhatvena bhujyate pīyate ca prabhoḥ kāyam avimṛśatā tena daṇḍaprāptaye bhujyate pīyate ca|
30 Izay ty mampaifoifo naho mahasiloke maro ama’areo, mbore nampiròtse ty ila’e.
etatkāraṇād yuṣmākaṁ bhūriśo lokā durbbalā rogiṇaśca santi bahavaśca mahānidrāṁ gatāḥ|
31 Ie mahafitsò-batañe ami’ty hatò tika le tsy ho zakaeñe.
asmābhi ryadyātmavicāro'kāriṣyata tarhi daṇḍo nālapsyata;
32 F’ie zakaeñe, lilove’ i Talè tsy mone hatrao-pàtse ami’ty voatse toy.
kintu yadāsmākaṁ vicāro bhavati tadā vayaṁ jagato janaiḥ samaṁ yad daṇḍaṁ na labhāmahe tadarthaṁ prabhunā śāstiṁ bhuṁjmahe|
33 Ie amy zao, ry longo naho mifanontoñe hikama, mifandiñisa.
he mama bhrātaraḥ, bhojanārthaṁ militānāṁ yuṣmākam ekenetaro'nugṛhyatāṁ|
34 Naho eo ty saliko, soa re te hikama añ’anjomba’e añe, tsy mone hivory hafàtse. Halahareko ho anahareo ami’ty fiàviko o raha ila’eo.
yaśca bubhukṣitaḥ sa svagṛhe bhuṅktāṁ| daṇḍaprāptaye yuṣmābhi rna samāgamyatāṁ| etadbhinnaṁ yad ādeṣṭavyaṁ tad yuṣmatsamīpāgamanakāle mayādekṣyate|

< 1 Korintiana 11 >