Ohabolana 7
1 Anaka, tandremo ny teniko, Ary raketo ao aminao ny didiko.
Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
2 Tandremo ny didiko, dia ho velona ianao; Ary tandremo toy ny anakandriamasonao ny lalàko.
Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
3 Afehezo eo amin’ ny rantsan-tananao izy, Soraty ao amin’ ny fonao tahaka ny amin’ ny vato fisaka izy.
Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
4 Ny fahendrena dia ilazao hoe: Anabaviko ianao; Ary ny fahafantarana dia antsoy hoe: Sakaiza mahazatra ianao;
Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
5 Mba hiarovana anao amin’ ny vehivavy jejo, Dia amin’ ny vahiny janga izay manao teny mandrobo.
Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
6 Fa teo amin’ ny varavarankelin’ ny tranoko, Dia teo amin’ ny makarakara, no nitsirihako,
Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
7 Ka nahita anankiray tamin’ ny kely saina aho, Eny, nandinika ny tovolahy aho ka nahita zazalahy anankiray tsy ampy saina,
Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
8 Izay nandeha tamin’ ny lalana akaikin’ ny zoron-tranon’ ny vehivavy janga Sy nizotra nankany an-tranony,
Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
9 Nony takariva ilay somambisamby iny Sy tamin’ ny alina efa maizina dia maizina.
Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
10 Dia, indro, nisy vehivavy nitsena azy Sady manao fitafin’ ny janga no mifetsy am-po,
Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
11 Sady vavàna no maditra, Tsy mahajanona ao an-tranony ny tongony;
Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
12 Fa vetivety mby eny an-dalam-be izy, ary vetivety mby eny an-tsena, Ary mamitsaka eny an-joron-trano rehetra eny izy.
Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
13 Ka dia nisavika ilay tovolahy izy ka nanoroka azy Sady nisolantsolana taminy ka nilaza hoe:
Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
14 Efa nivoady hanatitra fanati-pihavanana aho; Ary androany no nanefako ny voadiko.
„Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
15 Koa dia nivoaka hitsena anao aho, Mba hitady fatratra ny tarehinao, ka dia nahita anao tokoa.
Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
16 Ny fandriako efa nasiako firakotra tsara, Dia lambam-pandriana misoratsoratra voafoly hatrany Egypta.
Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
17 Efa norarahako zava-manitra ny fandriako, Dia miora sy hazomanitra ary havozo manitra.
Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
18 Andeha, aoka isika hivoky fitia ambara-pahamarain’ ny andro, Aoka ho feno fahafinaretana amin’ ny fitiavana isika.
Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
19 Fa tsy ao an-trano ny lehilahy, Fa lasa nivahiny lavitra izy;
Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
20 Ny kitampom-bola dia nentiny any an-tànany, Ka tsy mbola hody izy mandra-pahafenon’ ny volana.
Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
21 Tamin’ ny teny maro no nampanekeny azy, Tamin’ ny fandroboan’ ny molony no nitaomany azy,
Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
22 Ka dia nandeha nanaraka azy niaraka tamin’ izay ilay zatovo, Tahaka ny omby entina hovonoina, Ary tahaka ny adala hogadrana,
Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
23 Ambara-piboroaky ny lefom-pohy amin’ ny atiny, Ary tahaka ny vorona mipaoka ny fandrika, Fa tsy fantany hahafaty ny ainy izany.
Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
24 Koa mihainoa ahy ianareo, anaka, Ary tandremo ny teny aloaky ny vavako.
Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
25 Aoka tsy hivily ho any amin’ ny lalany ny fonareo, Ary aza mania ho amin’ ny alehany.
Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
26 Fa betsaka no naripany ka maty; Ary maro be no efa matiny.
Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
