Ohabolana 23
1 Raha mipetraka hiara-komana amin’ ny mpanapaka ianao, Dia hevero tsara izay eo anatrehanao,
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 Ka andraso antsy ny tendanao, Raha dia liana loatra ianao.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 Aza mitsiriritra ny hanim-piny, Fa hani-mamitaka izany.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Aza manasa-tena hanan-karena, Aza entina amin’ izany ny fahendrenao.
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 Moa hampanarahinao azy va ny masonao, nefa tsy ao intsony izy? Fa maniry elatra tokoa izy Ka manidina toy ny voromahery ho eny amin’ ny lanitra.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Aza homana ny mofon’ izay ratsy fijery, Ary aza mitsiriritra ny hanim-piny;
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 Fa tahaka ny heviny ao am-pony ihany no toetrany: Hoy izy aminao: Mihinàna, misotroa; Kanjo tsy sitrany ianao.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 Izay sombiny kely voatelinao aza dia mbola haloanao, Ka ho very foana ny teny mahafinaritra nataonao.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 Aza miteny amin’ny adala; Fa hohamavoiny foana ny fahendren’ ny teninao.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Aza manakisaka ny fari-tany ela, Ary aza manitatra mankamin’ ny sahan’ ny kamboty;
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 Fa mahery ny Mpanavotra azy, Izy no hisolo vava azy amin’ ny adiny aminao.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Ampiekeo famaizana ny fonao, Sy tenim-pahalalana ny sofinao.
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Aza tsy manafay zanaka, Fa tsy dia ho faty izy tsy akory na dia asianao ny hazo aza;
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
14 Raha mamely azy amin’ ny hazo ianao, Dia ho voavonjinao tsy ho any amin’ ny fiainan-tsi-hita ny fanahiny. (Sheol h7585)
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol h7585)
15 Anaka, raha hendry ny fonao, Dia ho faly koa ny foko, dia ny foko;
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 Eny, ho ravoravo ny fanahiko, Raha miteny marina ny molotrao.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Aoka tsy hialona ny mpanota ny fonao; Fa matahora an’ i Jehovah mandritra ny andro;
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 Fa raha mbola hisy koa ny farany, Dia tsy ho foana ny fanantenanao.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Mihainoa ianao, anaka, ka hendre, Ary ampizory amin’ ny lalana ny fonao.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Aza misakaiza amin’ izay mpiboboka divay Sy izay fatra-pitia hena;
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 Fa halahelo izay mpiboboka sy izay fatra-pitia hena; Ary ny fitiavan-torimaso mampitafy voro-damba.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Maneke ny rainao izay niteraka anao. Ary aza manamavo ny reninao, saingy efa antitra izy.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Vidio ny marina, ka aza amidy, Dia ny fahendrena sy ny fananarana ary ny fahazavan-tsaina.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 Hifaly dia hifaly ny rain’ ny marina, Ary izay miteraka zaza hendry hanampifaliana aminy.
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 Aoka ho faly ny rainao sy ny reninao, Eny, aoka ho ravoravo ny reninao izay niteraka anao.
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 Anaka, atolory ahy ny fonao, Ary aoka ny masonao ho faly mijery ny lalako;
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 Fa ny vehivavy jejo dia hady lalina, Ary ny vahiny janga lavaka etỳ;
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 Eny, manotrika toy ny jiolahy ireny Ary mahamaro ny olona mpivadika.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 An’ iza ny Indrisy? An’ iza ny Endrey? An’ iza ny fifandirana? An’ iza ny fitolokoana? An’ iza ny ratra tsy ahoan-tsy ahoana? An’ iza ny maso mivoara-mena?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 An’ izay mikikitra amin’ ny divay, Eny, an’ izay mandeha hanandrana divay voaharoharo zavatra.
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Aza mijery ny divay noho ny hamenany Sy ny fanganohanony eo anaty gilasy Ary ny fikoriany mahafinaritra;
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 Fa amin’ ny farany dia hanaikitra toy ny bibilava izy Ary hanindrona toy ny menarana.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Koa ny masonao dia hijery vehivavy jejo, Ary ny fonao hieritreri-dratsy.
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 Eny, ho sahala amin’ izay mandry ao amin’ ny ranomasina ianao Sady ho tahaka izay mandry eo an-tendron’ ny andrin-tsambo.
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 Nokapohiny aho, hoy ianao, fa tsy reko naharary ahy, Nandalasiny aho, fa tsy tsaroako; Rahoviana ange aho no hifoha mba hitadiavako azy indray?
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
