Joba 41
1 Mahasarika ny mamba amin’ ny farango va ianao, na mahafatotra ny lelany amin’ ny mahazaka?
Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
2 Mahisy tady zozoro amin’ ny orony va ianao, na mahaboroaka ny valanoranony amin’ ny fintana?
Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
3 Hifon-jato amin’ arivo aminao va izy, na hanao teny malefaka aminao?
Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
4 Hanao fanekena aminao va izy? Azonao alaina ho andevonao mandrakizay va izy?
Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
5 Hilalao azy tahaka ny filalao voron-kely va ianao? Ary hamatotra azy ho an’ ny zazavavy ao aminao va ianao?
Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
6 Hataon’ ny mpaka hazandrano varotra va izy, ka hotsinjarainy amin’ ny mpandranto?
Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
7 Mahafeno lefom-pohy ny hodiny va ianao, na firombaka amin’ ny lohany?
Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
8 Atehefo aminy ange ny tananao; Raha tsaroanao ny ady, dia tsy hanindroa intsony ianao.
Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
9 Indro, foana ny fihendrena azy; Tsy mahakivy va na dia ny fijery azy aza?
Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
10 Tsy misy sahy manao vi-very hanaitra azy; Koa iza kosa no mahajanona eo anatrehako?
Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, - kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
11 Iza no nanome Ahy aloha mba hamaliako azy? Ny eny ambanin’ ny lanitra rehetra dia Ahy avokoa.
Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
12 Tsy mbola hangina Aho ny amin’ ny momba ny tenany sy ny heriny ary ny fahatsaran’ ny endriny.
Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
13 Iza no mahasonga ny fitafiany anoloany? Na iza no sahy hiditra ao amin’ ny nifiny roa sosona?
Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
14 Iza no mahasokatra ny varavaran’ ny tavany? Mahatsiravina ny nifiny manodidina!
Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
15 Reharehany ny faharaoraon’ ny kirany, mihidy avokoa toy ny voapetaka mafy amin’ ny tombo-kase ireo;
Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
16 Mikirindro ireo, ka tsy azon’ ny rivotra idirana eo anelanelany.
Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
17 Mifanindry lany ireo sady mifaniditra ka tsy azo sarahina,
Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
18 Ny fieviny dia mampamirapiratra fahazavana, ary ny masony dia tahaka ny hodimason’ ny maraina.
Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
19 Lelafo no mivoaka avy amin’ ny vavany; Kilalaon’ afo no mipariaka avy aminy.
No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
20 Ny vavorony dia ivoahan’ ny setroka, tahaka ny avy amin’ ny vilany mangotraka, na amin’ ny fahandroana.
No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
21 Ny fofonainy mampirehitra arina, ary misy lelafo mivoaka avy amin’ ny vavany.
Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
22 Ny vozony no itoeran’ ny hery; Ary mibitaka eo alohany ny fampahatahorana.
Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
23 Mivalombalona ny hotraka amin’ ny tenany; Mafy ireny ka tsy azo endahana.
Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
24 Mafy tahaka ny vato ny fony; Eny, mafy tahaka ny vato fikosoham-bary.
Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
25 Raha mitsangana izy, dia raiki-tahotra ny mahery; Eny, toran-kovitra ireo ka tsy mahavoa.
Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
26 Raha misy mamely azy amin’ ny sabatra dia tsy mahalaitra, na amin’ ny lefom-pohy, na ny firombaka, na ny zana-tsipìka.
Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
27 Ataony toy ny mololo ny vy, ary toy ny hazo momoka ny varahina.
Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
28 Tsy mampandositra azy ny zana-tsipìka; Ataony ho toy ny vodivary ny vaton’ antsamotady.
Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
29 Ataony ho toy ny vodivary koa ny langilangy; Ihomehezany ny fanetsehana ny lefona.
Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
30 Ny takibany dia tahaka ny tavim-bilany maranitra; Mamelatra fivelezam-bary maranitra eo amin’ ny fotaka izy.
Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
31 Mampandevy ny lalina ho tahaka ny ao am-bilany izy; Manao ny ranomasina ho tahaka ny vilany misy menaka manitra izy.
Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
32 Mampahazava ny lalany eo aoriany izy. Ataon’ ny olona ho toy ny volo fotsy ny lalina.
Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
33 Tsy misy tahaka azy eny ambonin’ ny tany, izay voaforona tsy hahalala tahotra.
Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
34 Ny avo rehetra jereny avokoa; Mpanjakan’ ny bibi-dia rehetra izy
Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.
