Joba 30

1 Fa ankehitriny kosa dia mihomehy ahy na dia izay tokon-jandriko aza, dia zanak’ ireo izay nolaviko tsy ho isan’ ny amboa miandry ny ondriko akory aza.

Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.

2 Eny, mampaninona ahy ny herin’ ny tànan’ ireo. Izay efa very fahatanjahana?

Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.

3 Manjenjena noho ny tsi-fisian-kanina sy ny mosary izy; Homankomana foana any an-tany karankaina izy, dia eo an-katoky ny loza sy ny fandringanana.

No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.

4 Mitsongo anambodihena eo amin’ ny kirihitrala izy, ary ny fakan’ ny anjavidy no fihinany.

Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.

5 Roahina tsy ho eo amin’ ny olona izy sady akoraina toy ny mpangalatra.

No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.

6 Any an-dohasaha mahatsiravina no tsy maintsy itoerany, dia ao an-dava-tany sy an-dava-bato.

Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.

7 Minananana eny amin’ ny kirihitrala izy ary mitangorona eo ambanin’ ny amiana.

Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,

8 Zanaky ny adala izy sady zanaky ny tsy manan-kaja, ka roahina tsy ho eo amin’ ny tany.

Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!

9 Ary ankehitriny efa ataony an-kira aho. Eny, efa ambentinteniny aho.

Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.

10 Ataony toy ny zava-betaveta aho ka halaviriny, ary tsy menatra handrora ny tavako izy.

Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.

11 Fa noketrahin’ Andriamanitra ny kofehiko, ka nampietreny aho; Ka dia mba nesorin’ iretsy kosa teo anatrehako ny lamboridiny.

Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.

12 Misy androvolahy mitsangana eo ankavanako; Manosika ny tongotro hiala izy ary manandratra tovon-tany hampidirany loza amiko.

Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.

13 Mandrava ny lalako sy manararaotra ny andravana ahy izy, nefa ny tenany tsy manan-kamonjy,

Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.

14 Toy ny fiditra eo amin’ ny banga lehibe no fihaviny, ka avy ao amin’ ny voarava no imaonany.

Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.

15 Voatodika hamely ahy ny fampitahorana: Manenjika ny voninahitro tahaka ny rivotra izy, ka levona tahaka ny rahona ny famonjena ahy

Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.

16 Ary ankehitriny, raraka ato anatiko ny fanahiko. Fenjàn’ ny andro fahoriana aho.

Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.

17 Ny alina mampahalò ny taolako ho afaka amiko, ary tsy mitsahatra ireo manotahota ahy ireo.

Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.

18 Noho ny haben’ ny hery dia tonga tsy antonona ny akanjoko, manenda ahy tahaka ny vozon-dobaka izany.

Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.

19 Eny, nanary ahy teo amin’ ny fotaka Izy, ka efa tahaka ny vovoka sy ny lavenona aho

Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.

20 Mitaraina aminao aho, nefa tsy mihaino ahy Hianao; Mijoro eo aho, nefa ierenao foana.

Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.

21 Efa manjary lozabe amiko Hianao; Ny herin’ ny tananao no andrafianao ahy.

Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.

22 Aingainao ho eny amin’ ny rivotra aho ka alefanao handeha, ary levoninao amin’ ny tafio-drivotra mifofofofo ho tsinontsinona aho.

Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.

23 Fa fantatro fa hampodinao any amin’ ny fahafatesana aho, dia any amin’ ny trano fivorian’ ny olombelona rehetra.

Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.

24 Kanefa tsy manainga ny tànany va ny olona, raha ianjeran’ ny rava? Ary tsy mitaraina va izy, raha tratry ny loza?

Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.

25 Tsy nitomany ny ory va aho? Tsy nangorakoraka ny malahelo va ny fanahiko?

Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?

26 Fa niandry ny soa aho, kanjo tonga ny ratsy; Ary nanantena ny mazava aho, kanjo avy ny maizina.

Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.

27 Nandevilevy ny tsinaiko ka tsy nanam-pitsaharana; Nitsena ahy ny andro fahoriana.

Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.

28 Mitsaitsaika mitafy lamba fisaonana aho sady tsy mahita masoandro; Mitsangana aho ka mitaraina eo ampivorian’ ny olona.

Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.

29 Rahalahin’ ny amboadia aho Ary naman’ ny ostritsa.

Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.

30 Efa mainty ny hoditro sady miendakendaka, ary efa karankaina noho ny hafanana ny taolako.

Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.

31 Nanjary fisaonana ny lokangako. Ary feon’ ny mitomany ny sodiko.

Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.