< Zabbuli 132 >

1 Oluyimba nga balinnya amadaala. Ayi Mukama jjukira Dawudi n’okubonaabona kwe yagumiikiriza kwonna.
Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes.
2 Nga bwe yalayirira Mukama, ne yeeyama eri Katonda Ayinzabyonna, Katonda wa Yakobo,
Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam:
3 ng’agamba nti, “Siriyingira mu nnyumba yange, wadde okulinnya ku kitanda kyange.
Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās;
4 Sirikkiriza tulo kunkwata newaakubadde okuzibiriza amaaso gange,
Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem;
5 okutuusa lwe ndimala okufunira Mukama ekifo; ekifo eky’okubeeramu ekya Katonda Ayinzabyonna, Katonda wa Yakobo.”
Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam.
6 Laba, twakiwulirako mu Efulasa, ne tukizuula mu nnimiro ya Jaali.
Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos.
7 Kale tugende mu kifo kye mw’abeera, tumusinzirize awali entebe y’ebigere bye.
Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla.
8 Golokoka, Ayi Mukama, ogende mu kifo kyo mw’owummulira; ggwe n’Essanduuko yo ey’Endagaano, eraga obuyinza bwo.
Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts;
9 Bakabona bo bambazibwe obutuukirivu, n’abatukuvu bo bayimbe n’essanyu.
Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē.
10 Ku lulwe Dawudi omuddu wo, tomugaana oyo gwe wafukako amafuta.
Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ.
11 Mukama Katonda yalayirira Dawudi ekirayiro ekitaliggwaawo, era talikivaako. Kubanga yamugamba nti, “Omu ku batabani bo gwe ndituuza ku ntebe yo ey’obwakabaka.
Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu.
12 Batabani bo bwe banaakuumanga Endagaano yange n’ebiragiro byange bye nnaabayigirizanga, ne batabani baabwe nabo banaatuulanga ku ntebe yo ey’obwakabaka emirembe gyonna.”
Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi.
13 Kubanga Mukama yalonda Sayuuni, nga kye yasiima okutuulangamu, n’agamba nti:
Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot.
14 “Kino kye kifo mwe nnaawummuliranga emirembe gyonna; omwo mwe nnaatuulanga nga ndi ku ntebe ey’obwakabaka kubanga nkisiimye.
Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās.
15 Nnaakiwanga omukisa ne nkiwa n’ebirungi, era n’abaavu baamu nnaabakkusanga ebyokulya.
Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi,
16 Bakabona baakyo, obulokozi bunaabanga kyambalo kyabwe; n’abatukuvu baakyo banaayimbanga ennyimba ez’essanyu n’essanyu.
Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs.
17 “Eyo gye ndyaliza batabani ba Dawudi obuyinza; ne muteekerawo ettabaaza olw’oyo gwe nayiwako amafuta.
Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam.
18 Abalabe be ndibajjuza ensonyi, naye ye ndimwambaza engule ey’ekitiibwa ekingi.”
Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis.

< Zabbuli 132 >