Yobu 30
1 “Naye kaakano bansekerera; abantu abansinga obuto, bakitaabwe be nnandibadde nteeka wamu n’embwa ezikuuma endiga zange.
Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.
2 Amaanyi g’emikono gyabwe gaali gangasa ki? Abantu abaali baweddemu amaanyi ag’obuvubuka bwabwe,
Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.
3 abakoozimbye abaali mu bwetaavu era abayala, bameketa ettaka ekkalu mu nsi enjereere mu budde obw’ekiro.
No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.
4 Banoga ebiragala ebiwoomerera ng’omunnyo mu bisaka, enkolokolo ez’omwoloola y’emmere yaabwe.
Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.
5 Baagobebwa bave mu bantu bannaabwe, ne babaleekaanira gy’obeera nti, baali babbi.
No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.
6 Baawalirizibwa okubeera mu migga egyakalira, mu njazi ne mu binnya wansi mu ttaka.
Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.
7 Baakaabira mu bisaka ng’ensolo ne beekweka mu bikoola by’emiti.
Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,
8 Ezzadde ly’abasirusiru abatalina bwe bayitibwa, baagobebwa mu nsi.
Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!
9 Naye kaakano abaana baabwe bansekerera nga bannyimba; nfuuse ekyenyinyalwa gye bali,
Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.
10 abatanjagala abanneesalako, banguwa okunfujjira amalusu mu maaso.
Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.
11 Kaakano Katonda nga bw’atagguludde akasaale kange, ammazeemu amaanyi; beeyisizza nga bwe balaba mu maaso gange.
Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.
12 Abantu bano bannumba ku mukono gwange ogwa ddyo; bategera ebigere byange emitego, ne baziba amakubo banzikirize.
Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.
13 Banzingiza ne banzikiriza, nga tewali n’omu abayambye.
Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.
14 Banzingiza ng’abayita mu kituli ekigazi, bayingira nga bayita mu muwaatwa.
Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.
15 Nnumbiddwa ebitiisa eby’amaanyi; ekitiibwa kyange kifuumuuse ng’ekifuuyiddwa empewo, era n’obukuumi bwange ne bubulawo ng’ekire.”
Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.
16 “Era kaakano obulamu bwange buseebengerera buggwaawo, ennaku ez’okubonaabona zinzijjidde.
Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.
17 Ekiro kifumita amagumba gange era obulumi bwe nnina tebukoma.
Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.
18 Mu maanyi ge amangi Katonda abeera ng’olugoye lwe nneebikka, n’ensibibwa ng’ekitogi ky’ekyambalo kyange.
Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.
19 Ansuula mu bitosi, ne nfuuka ng’enfuufu n’evvu.
Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.
20 “Nkukaabirira nti, Ayi Katonda, naye toddamu; nnyimirira, naye ontunuulira butunuulizi.
Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.
21 Onkyukira n’obusungu; onnumba n’omukono gwo ogw’amaanyi.
Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.
22 Onsitula mu bbanga n’ongobesa empewo, n’onziza eno n’eri mu muyaga.
Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.
23 Mmanyi nga olintuusa mu kufa, mu kifo kye wateekerawo abalamu bonna.
Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.
24 “Ddala tewali ayamba muntu anyigirizibwa ng’akaaba mu kunyigirizibwa kwe.
Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.
25 Saakaabira abo abaali mu buzibu? Emmeeme yange teyalumirirwa abaavu?
Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?
26 Naye bwe nanoonya obulungi, ekibi kye kyajja; bwe nanoonya ekitangaala, ekizikiza kye kyajja.
Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.
27 Olubuto lwange lutokota, terusirika; ennaku ez’okubonaabona kwange zinjolekedde.
Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.
28 Nzenna ŋŋenda nzirugala naye si lwa kwokebwa musana; nnyimirira mu lukuŋŋaana, ne nsaba obuyambi.
Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.
29 Nfuuse muganda w’ebibe, munne w’ebiwuugulu.
Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.
30 Olususu lwange luddugadde, era lususumbuka; n’omubiri gwange gwokerera.
Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.
31 Ettendo lyange lifuuseemu kukaaba n’akalere kange ne kavaamu eddoboozi ery’ebiwoobe.”
Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.
