Masese 31
1 Maloba ya mokonzi Lemweli, mateya oyo mama na ye ateyaki ye:
Ķēniņa Lemuēļa vārdi, tā mācība, ko viņa māte tam mācīja.
2 Eh mwana na ngai ya mobali, mwana oyo abimi na libumu na ngai, mwana mobali oyo nalapelaka ndayi:
Ak, mans dēls! ak manas miesas dēls! tu manu solījumu dēls.
3 Kosilisa makasi na yo na basi te, komitika te na basi oyo bapengwisaka bakonzi!
Nedod sievām savu spēku, nedz savu ceļu tām, kas ķēniņus samaitā.
4 Eh Lemweli, ebongi te mpo na bakonzi; te, ebongi te mpo na bato minene kotuna: « Wapi masanga ya makasi? »
Ķēniņiem nebūs, ak Lemuēl, ķēniņiem nebūs vīna dzert, nedz valdniekiem stipra dzēriena iekārot,
5 Noki te soki bameli yango, bakobosana mibeko mpe bakokata na bosembo te makambo ya banyokolami.
Ka dzerdami neaizmirst likumus, un nepārgroza tiesu visiem sērdieņiem.
6 Pesa masanga ya makasi epai ya bato oyo balingi kokufa, mpe vino epai ya bato oyo bazali kotungisama na motema.
Dodiet stipru dzērienu tam, kas iet bojā, un vīnu, kam noskumusi sirds:
7 Tika bango bamela mpo ete babosana pasi na bango mpe batika kokanisa lisusu minyoko na bango.
Tāds lai dzer, ka aizmirst savu nabadzību, un vairs nepiemin savas bēdas.
8 Fungola monoko na yo mpo na kolobela bato oyo bazali na makoki ya koloba te, mpe mpo na kolongisa bato oyo bazanga basungi.
Atdari savu muti par mēmo un par visiem, kas ir atstāti.
9 Fungola monoko na yo mpe sambisa na bosembo, bundela babola mpe bato oyo bakelela.
Atdari savu muti, tiesā taisni un nes tiesu nabagam un sērdienim.
10 Nani akoki komona mwasi ya lokumu? Azali na motuya koleka babiju ya talo.
Tikušu (tikumīgu) sievu, kas tādu atrod, pāri par pērlēm ir viņas dārgums.
11 Mobali na ye atielaka ye motema mpe azangaka te biloko ya motuya.
Uz viņu uzticas vīra sirds un labuma tam netrūkst nekāda.
12 Tango nyonso ya bomoi na ye, apesaka mobali na ye esengo, kasi mawa te;
Tā dara tam labu, ne ļaunu visās sava mūža dienās.
13 alukaka bapwale ya meme mpe basinga ya lino, bongo maboko na ye etongaka yango na esengo.
Viņa gādā par vilnu un liniem un strādā priecīgām rokām.
14 Azali lokola masuwa ya bato ya mombongo, akendaka koluka bilei na ye mosika;
Tā ir kā laivinieka laiva, sagādā maizi no tālienes.
15 alamukaka wana butu ezali nanu, abongisaka bilei mpo na ndako na ye mpe akabolelaka basali na ye ya basi misala.
Jau pašā naktī tā ceļas un dod barību savai saimei un kalponēm iespriesto tiesu.
16 Soki asepeli na elanga, asombaka yango; mpe na mbuma ya misala na ye, alonaka elanga ya vino.
To zemes stūri, ko cerē, tā dabū, no savu roku augļiem tā dēsta vīna dārzu.
17 Akangaka loketo na ye makasi mpe akembisaka maboko na ye na mosala.
Ar spēku tā jož savus gurnus un savas rokas ar stiprumu.
18 Amonaka ete mombongo na ye etambolaka malamu; mpe kino na butu, mwinda na ye ekokufa te.
Tā mana, ka viņas pūliņš labi sokas, un gaisma tai neapdziest naktī.
19 Maboko na ye esimbaka mitonga oyo batongelaka, mpe misapi na ye etongaka bilamba.
Tā stiepj savu roku pie kodeļa un tver ar pirkstiem ratiņu.
20 Afungolaka loboko na ye mpo na kokabela babola, mpe asembolaka yango mpo na kosunga bato bakelela.
Tā sērdieņus mīlīgi apkampj un pasniedz nabagiem roku.
21 Tango mvula ya pembe ekitaka, abangaka eloko moko te mpo na ndako na ye, pamba te bato nyonso kati na ndako na ye balataka bilamba ya malili.
Savam namam tā nebīstas sniega, jo saime divkārtīgi ģērbta.
22 Asalaka babulangeti mpo na mbeto na ye mpe alataka bilamba na ye ya lino ya kitoko mpe ya motane.
Tā sev taisa apsegus, dārgs audeklis un purpurs tai ir apģērbs.
23 Bapesaka mobali na ye lokumu, na ekuke ya engumba, tango avandaka elongo na bakambi ya mokili.
Tai vīrs ir pazīstams vārtos, kad tas sēž ar zemes vecajiem.
24 Asalaka bilamba ya lino mpe atekaka yango, asalaka mombongo ya mikaba.
Viņa auž linu svārkus un pārdod, un izdod pircējiem jostas.
25 Alataka lokola elamba: molende na mosala mpe lokumu; mikolo ya lobi ebangisaka ye te, asekaka nde yango.
Stiprums un gods tai apģērbs; tā smejas par nākamo laiku.
26 Alobaka na bwanya, mpe lolemo na ye epesaka malakisi na bolingo.
Savu muti tā atdara ar gudrību, un uz viņas mēles ir jauka mācība.
27 Azalaka na bokebi na makambo nyonso oyo elekaka na ndako na ye, mpe aliaka lipa na bogoyigoyi te.
Viņa skatās pēc visām sava nama gaitām un neēd savu maizi ar slinkumu.
28 Bana na ye bakotelema mpo na kokumisa ye, mpe tala ndenge mobali na ye mpe akumisaka ye:
Viņas bērni pieceļas un teic viņu laimīgu; viņas vīrs, tas to slavē:
29 « Basi ebele basalaka makambo ya lokumu; kasi yo, oleki bango nyonso! »
Daudz mātes meitām ir goda tikums, bet tu esi pāri par visām!
30 Bonzenga ya elongi ekosaka, mpe kitoko ya nzoto ezalaka pamba; kasi mwasi oyo atosaka Yawe, ye nde abongi na lokumu.
Daiļums viļ un skaistums paiet; dievbijīga sieva, tā ir teicama!
31 Bopesa ye bambuma ya misala na ye! Tika ete bapesa ye lokumu, na bikuke ya engumba, mpo na misala nyonso oyo asalaka!
Teiciet viņu par viņas roku augļiem, un viņas pašas darbi lai viņu ļaudīs teic!
