< Masese 23 >
1 Soki ovandi mpo na kolia mesa moko elongo na mokonzi, tala malamu moto oyo azali liboso na yo.
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
2 Tia mbeli na mongongo na yo soki ozalaka lokoso.
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
3 Kolula te bilei na ye ya kitoko, pamba te, tango mosusu, ezali na yango bololo.
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
4 Koboma nzoto te mpo na koluka kozwa bomengo, kotia mayele na yo te kati na yango.
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
5 Tango okobwaka miso na ngambo ya bomengo, ekobunga, pamba te ezalaka na mapapu mpe epumbwaka na likolo makasi lokola mpongo.
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
6 Kolia te bilei ya moto oyo azali kotala yo na miso mabe mpe kolula te bilei na ye ya kitoko,
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
7 pamba te azalaka ndenge makanisi ya motema na ye ezali. Alobaka: « Lia mpe mela, » kasi motema na ye ezali elongo na yo te.
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
8 Okosanza eteni oyo oliaki, mpe maloba na yo ya kitoko ekokende pamba.
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
9 Kolobaka na zoba te, pamba te akotiola bwanya ya maloba na yo.
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
10 Kozongisa te na sima mondelo ya kala mpe kokota te na bilanga ya bana bitike,
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
11 pamba te Molobeli na bango azalaka makasi, akozwa makambo na bango na maboko mpo na kotelemela yo.
Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
12 Tika ete motema na yo endimaka kotosa mibeko, mpe matoyi na yo eyokaka maloba ya boyebi!
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
13 Kozangisa te kopesa mwana etumbu; soki obeti ye fimbu, akokufa te.
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
14 Na kobeta ye fimbu, okokangola molimo na ye na lifelo. (Sheol )
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles. (Sheol )
15 Mwana na ngai, soki motema na yo ezali na bwanya, motema na ngai ekozala na esengo.
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
16 Solo, bomoto na ngai nyonso ekotonda na esengo, soki bibebu na yo elobi makambo ya sembo.
Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
17 Tika ete motema na yo elulaka te bato ya masumu, kasi zalaka tango nyonso na posa makasi ya kotosa Yawe;
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
18 pamba te suka na yo ekozala solo malamu mpe elikya na yo ekozala ya pamba te.
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
19 Mwana na ngai, yoka mpe zala na bwanya, batela motema na yo kati na nzela ya sembo.
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
20 Kozala esika moko te na balangwi masanga to na bato ya lokoso,
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
21 pamba te balangwi masanga mpe bato na lokoso bakomaka babola, mpe bogoyigoyi ekolatisa bango bilamba epasuka.
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
22 Yokela tata oyo aboti yo, mpe kotiola mama na yo te ata soki anuni.
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
23 Luka bosolo, kasi koteka yango te; sala se bongo na bwanya, na mateya mpe na mayele.
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
24 Tata ya moto ya sembo akozala na esengo mingi, mpe moto oyo abota mwana ya bwanya akosepela kati na ye.
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
25 Tika ete tata na yo mpe mama na yo basepela! Tika ete mama oyo abota yo azala na esengo!
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
26 Mwana na ngai ya mobali, pesa ngai motema na yo, mpe tika ete miso na yo esepela na nzela na ngai!
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
27 Pamba te mwasi ya ndumba azali lokola libulu ya monene, mpe mwasi ya mopaya azali lokola libulu ya mozindo.
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
28 Mwasi ya ndumba atelemaka na ekenge lokola moyibi mpe akomisaka mibali bazoba koleka.
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
29 Mpo na nani: « Ah ngai, mawa! » Mpo na nani: « Eh! » Mpo na nani koswanaswana? Mpo na nani kolelalela? Mpo na nani kowelana ezanga tina? Mpo na nani kotelisa miso?
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
30 Mpo na bato oyo bawumelaka liboso ya masanga ya vino, mpo na bato oyo bamelaka masanga ya makasi.
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
31 Kotalaka te masanga ya vino tango ezali motane, tango ezali kongala kati na kopo mpe kokita na pete na mongongo.
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
32 Na suka na yango, ekoswa yo lokola nyoka mpe ekotia yo minu lokola etupa.
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
33 Miso na yo ekomona biloko na ndenge ya kokamwa, mpe motema na yo ekobimisa makambo ya bozoba.
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
34 Boye, okokoma lokola moto oyo alali kati na ebale monene, mpe lokola moto oyo alali na songe ya nzete ya molayi.
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
35 Okoloba: « Babeti ngai, kasi nazali koyoka pasi te; babeti ngai fimbu, kasi nazali koyoka eloko te! Tango nini nakolamuka? Nakozongela lisusu komela vino. »
„Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“