< Masese 21 >

1 Kati na loboko na Yawe, motema ya mokonzi ezalaka lokola moluka oyo atindaka esika nyonso oyo alingi.
Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams.
2 Nzela nyonso ya moto emonanaka alima na miso na ye, kasi ezali Yawe nde amekaka mitema.
Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis.
3 Na miso na Yawe, kosala makambo ya sembo mpe ya alima ezali motuya koleka bambeka ya kotumba.
Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris.
4 Miso ya lofundu, motema ya lolendo mpe kongenga ya bato mabe ezali masumu.
Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks.
5 Mabongisi ya moto oyo asalaka mosala ememaka ye na bomengo, kasi kozala motema moto-moto ememaka na kozanga.
Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma.
6 Kozwa bomengo na nzela ya lokuta ezali kaka molinga oyo epanzanaka mpe motambo oyo ememaka na kufa.
Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi.
7 Makambo ya bato mabe ebebisaka bango moko, pamba te baboyaka kosala makambo ya sembo.
Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt.
8 Nzela ya moto mabe ezalaka na mabaku, kasi mosala ya moto ya peto ezalaka sembo.
Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā.
9 Kovanda na songe ya ndako ezali malamu koleka kovanda elongo na mwasi oyo aswanaka-swanaka.
Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu.
10 Molimo ya moto mabe elingaka kaka makambo mabe; ata moninga na ye penza azwaka ngolu te na miso na ye.
Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības.
11 Tango bapesaka motioli etumbu, zoba akomaka moto ya bwanya; mpe tango bapesaka malako epai ya moto ya bwanya, azwaka solo boyebi.
Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der.
12 Nzambe ya sembo atalaka na bokebi makambo oyo esalemaka kati na bandako ya bato mabe, mpe akweyisaka bango kati na pasi.
Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē.
13 Soki moto akangi matoyi na ye mpo na koboya koyoka koganga ya mobola, ye mpe bakoyanola ye te tango akoganga.
Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts.
14 Likabo oyo bapesi na nkuku ekitisaka kanda, mpe kado oyo batie na tolo ekitisaka kanda makasi.
Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas.
15 Ezali esengo mpo na moyengebene kosambisa makambo na sembo, kasi yango ezali pasi makasi mpo na bato oyo basalaka mabe.
Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes.
16 Moto oyo abungi nzela ya bwanya akovanda kati na lisanga ya bakufi.
Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē.
17 Moto oyo alingaka biyenga akokoma mobola; moto oyo alingaka masanga ya vino mpe mafuta akotikala kokoma mozwi te.
Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts.
18 Moto mabe azalaka lokola motuya oyo bafutaka mpo na kosikola moto ya sembo; moto ya sembo te azalaka lokola motuya oyo bafutaka mpo na kosikola moto ya alima.
Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā.
19 Kovanda kati na esobe ezali malamu koleka kovanda esika moko na mwasi oyo aswanaka-swanaka mpe asilikaka-silikaka.
Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas.
20 Bilei ya kitoko mpe mafuta ezalaka kati na ndako ya moto ya bwanya, kasi moto oyo azangi mayele abebisaka yango.
Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē.
21 Moto oyo alukaka bosembo mpe bolingo akozwa bomoi, bomengo mpe lokumu.
Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu.
22 Moto ya bwanya abundisaka engumba ya bato ya makasi, mpe akweyisaka bandako ya makasi oyo bato batielaka mitema.
Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas.
23 Moto oyo abatelaka monoko mpe lolemo na ye abatelaka molimo na ye na pasi.
Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām.
24 Kombo ya moto ya lofundu mpe ya lolendo ezali: « Motioli. » Asalaka makambo na lolendo oyo eleka ndelo.
Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība.
25 Baposa ya moto ya goyigoyi ekoboma ye, pamba te maboko na ye eboyaka kosala.
Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt.
26 Mokolo mobimba, akufaka na ye kaka na baposa makasi; kasi moto ya sembo apesaka na kobomba te.
Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās.
27 Mbeka ya moto mabe ezalaka nkele; ezalaka nkele koleka soki amemi yango na makanisi mabe.
Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā.
28 Motatoli ya lokuta akokufa, kasi moto oyo ayokaka akoloba tango nyonso.
Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt.
29 Moto mabe akangaka elongi na ye, kasi moto ya sembo alendisaka nzela na ye.
Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā.
30 Liboso na Yawe, bwanya moko te, mayele moko te mpe toli moko te ekoki kolonga.
Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu.
31 Mpunda ebongisama mpo na mokolo ya bitumba, kasi elonga ewutaka na Yawe.
Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana.

< Masese 21 >