< Cefanjas 1 >
1 Tā Kunga vārds, kas notika Josijas, Amona dēla, Jūda ķēniņa, dienās uz Cefaniju, Kuzus dēlu; tas bija Ģedalijas, tas Amarijas, tas Hizkijas dēls.
Amon chapa Josiah in Judah gam’a lengvai apohlaijin, Pakaiyin hiche thuhi Zephaniah kitipa heng’a ahin sei tai. Zephaniah chu Cushi chapa, Cushi chu Gedaliah chapa, Gedaliah chu Amariah chapa, Amariah chu Hezekiah chapa ahi.
2 Rautin Es aizraušu visu no zemes virsas, saka Tas Kungs.
“Keiman leiset chung’a thil ijakai katheh ngimhel ding ahi”, tin Pakaiyin aseiye.
3 Es aizraušu cilvēkus un lopus, Es aizraušu putnus apakš debess un zivis jūrā un apgrēcības līdz ar bezdievīgiem, un Es izdeldēšu cilvēkus no zemes virsas, saka Tas Kungs.
“Keiman mihem leh gancha katheh ngim ding, chung’a leng vacha ho katheh ngim ding, Twikhanglen’a nga ho jong katheh ngim ding ahi. Migilou jouse abong abaija kalha-a, kaset tup ding, leiset chung’a mihimte kasuhgam ding ahi”, tin Pakaiyin aseiye.
4 Un Es izstiepšu savu roku pret Jūdu un pret visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, un izdeldēšu no šās vietas, kas atlicies no Baāla, un elka kalpu vārdu līdz ar tiem priesteriem,
“Keiman kakhut tah’a Judah gam le Jerusalem kasugep ding, chuleh Ba’al doi hou ho jouse, anunung pen geija ka suhgam ding ahi. Keiman milim doi houna thempu ho jouse jong, koiman ageldohkit tahlou ding’a, ka suhmang ding ahi.”
5 Līdz ar tiem, kas pielūdz debess spēku uz jumtiem, un kas pielūdz un zvērē pie Tā Kunga un arī zvērē pie sava ķēniņa,
Ajeh chu amahon, inting vum’a nisa, lhathah chuleh ahsi ho ahouvun, abohkhup jiuvin ahi. Amaho Pakai nung juiyin akiseijun, ahinlah amaho chu Molech Pathen hou joh ahiuve.
6 Un kas atkāpjas no Tā Kunga, un kas nemeklē To Kungu un pēc viņa nevaicā.
Pakai nung ajui nauva kon’a nungjam kit ho, Pakai jong hol talouva chuleh dong talou ho chu, ka suhmang soh hel ding ahi.” tin Pakaiyin aseiye.
7 Ciet klusu priekš Tā Kunga Dieva, jo Tā Kunga diena ir tuvu, jo Tas Kungs ir sataisījis upuri, viņš ir svētījis savus viesus.
Hatchungnung Pakai angsung’a thipkhen in um'in, ajeh chu tijat umtah Pakai thutanna nikho chu anaitai. Pakaiyin amite asutu in, kilhaina gantha ding jong agong’e, chuleh aman amiho jong athensotai.
8 Un Tā Kunga upura dienā Es piemeklēšu virsniekus un ķēniņu bērnus un visus, kas ģērbjās ārzemes drēbēs.
“Hiche thutanna nikho chuleh, keiman Judah pipuho leh leng chapate ho talen kamatsah ding, chuleh milim doihouna a chon ho jouse jong, abon’a talen kapeh ding ahi” tin Pakaiyin aseiye.
9 Un tai dienā Es piemeklēšu visus, kas lec pār slieksni un kas sava kunga namu pilda ar laupījumu un viltu.
Henge, milim doihouna kin’a gapang tapou abon’a gotna kapeh ding, chuleh apupa insung dim’a um’a, pumhat leh duha-a thilbol ho jouse, abon’uva talen kamat sah ding ahi.
10 Un tai dienā, saka Tas Kungs, celsies brēkšanas balss no Zivju vārtiem un kaukšana no otra gala un lielas vaimanas no pakalniem.
“Hiche nikho niteng chuleh”, Pakai in aseiyin, “Nga kelkot a pat ka ogin kija ding chule khopi ningli jousea kithong soh ding ahi.”
11 Kauciet, ielejas iedzīvotāji; jo visi tirgotāji izdeldēti, visi naudas krājēji nomaitāti.
Keithela touho lunghem in kap’un, ajeh chu kivei mi ho le sumkol vei mi ho kisumang ding ahi.
12 Un tanī laikā Es Jeruzālemi izmeklēšu ar uguni un piemeklēšu tos vīrus, kas sēž uz savām mielēm, kas saka savās sirdīs: Tas Kungs nedara ne laba, ne ļauna.
“Meisal kadet’a Jerusalem khopi thimlai jouse kakhol chil ding, chonset muthim noiya touva, Pakaiyin thilse hihen thilpha hileh boldeh ponte, tia sei ho gotna kapeh ding ahi.
13 Tāpēc viņu manta paliks par laupījumu un viņu nami par postažām. Tie gan uztaisa namus, bet tur nedzīvos, tie dēsta vīna dārzus, bet to vīnu nedzers.
Anei agou jouseu kichomdoh jou keiding; A in jouseu ahom keuva kijam soh ding ahi. In thah sa jonguleh, chen thei dehlou diu; Lengpilei lhou jongleu, lengpitwi adonlou diu ahi.
14 Tā Kunga lielā diena ir tuvu un ļoti steidzās. Klau, Tā Kunga diena! Briesmīgi brēc paši varenie.
“Tijat umtah Pakai nikho chu ahung naiye. Genthei lilhon kana nikho, Pasal thahattah jeng jong kana nikho, Hunglhung vahding ahi.
15 Šī diena būs bardzības diena, bēdu un bailības diena, vētras un posta diena, melna un tumša diena, apmākusies un miglaina diena,
Hiche nikho, Pakai lungsat kibuhlhah nikho chu – Genthei leh hesoh nasat nikho, Manthah leh ahomkeova um nikho, Muthim leh lunkham lungjin nikho, Muthim lhangkhal le meibol jin nikho,
16 Bazūnes un kara trokšņa diena pret visām stiprām pilsētām un augstām pilīm.
Gal lhangsapna le sumkon kimut nikho, Khopi pal kinokhum leh gal nasataha kisatna nikho hiding ahi!
17 Un Es izbiedēšu cilvēkus, ka tie iet kā akli; jo tie grēkojuši pret To Kungu, un viņu asinis taps izgāztas kā pīšļi, un viņu miesas kā mēsli.
Pakai dounaa nachonset jeh uva, Mitcho banga kakimaile sah diu, Na thisan’u leivui laha kasunlhah ding, Chuleh natahsau tol'a among dinga kijam ding ahi.
18 Ne viņu sudrabs, ne viņu zelts tos neizglābs Tā Kunga bardzības dienā, bet Viņa karstuma ugunī visa zeme taps aprīta; jo ātru galu Viņš darīs visiem zemes iedzīvotājiem.
Pakai lungsat kibuhlhah nikho tengleh na sanauva jong na dangkauva jong na kihuhhing jou lou diu ahi. Pakai lungsat chun leiset jengjong avallhun jeng ding ahi. Aman leiset chung mi jouse asuhmanga asuhbeihel ding ahi.