< Cefanjas 1 >
1 Tā Kunga vārds, kas notika Josijas, Amona dēla, Jūda ķēniņa, dienās uz Cefaniju, Kuzus dēlu; tas bija Ģedalijas, tas Amarijas, tas Hizkijas dēls.
Judah siangpahrang Amon capa Josiah siangpahrang ah oh naah, Hezekiah capa Amariah, Amariah capa Gedaliah, Gedaliah capa Kushi, Kushi capa Zephaniah khaeah Angraeng ih lok angzoh.
2 Rautin Es aizraušu visu no zemes virsas, saka Tas Kungs.
Prae thung ih hmuennawk to kam rosak boih han, tiah Angraeng mah thuih.
3 Es aizraušu cilvēkus un lopus, Es aizraušu putnus apakš debess un zivis jūrā un apgrēcības līdz ar bezdievīgiem, un Es izdeldēšu cilvēkus no zemes virsas, saka Tas Kungs.
Kami hoi moinawk doeh ka paduek boih han; van ih tavaanawk hoi tuipui thung ih tanganawk boih, kahoih ai kaminawk hoi amtimsak kami to kam rosak han, prae kaminawk to kam rosak boih han, tiah Angraeng mah thuih.
4 Un Es izstiepšu savu roku pret Jūdu un pret visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, un izdeldēšu no šās vietas, kas atlicies no Baāla, un elka kalpu vārdu līdz ar tiem priesteriem,
Judah hoi Jerusalem ah kaom kaminawk boih nuiah ban ka phok han; Baal kabok anghmat kaminawk, hae ahmuen hoiah krang bok zaehoikungnawk ih ahmin hoi Sithaw panoek ai kami zaehoikungnawk ih ahmin to ka phraek boih han;
5 Līdz ar tiem, kas pielūdz debess spēku uz jumtiem, un kas pielūdz un zvērē pie Tā Kunga un arī zvērē pie sava ķēniņa,
imphu ah van cakaeh bok kaminawk, Angraeng ih ahmin hoi kasae lokkamhaih sah kaminawk, Malkham hoi kasae lokkamhaih sah kaminawk;
6 Un kas atkāpjas no Tā Kunga, un kas nemeklē To Kungu un pēc viņa nevaicā.
Angraeng khae hoi amlaem let kaminawk, Angraeng pakrong ai, anih khae lokdueng ai kaminawk to ka kam rosak boih han.
7 Ciet klusu priekš Tā Kunga Dieva, jo Tā Kunga diena ir tuvu, jo Tas Kungs ir sataisījis upuri, viņš ir svētījis savus viesus.
Angraeng Sithaw hmaa ah anghngai o duem ah; Angraeng ih ni loe anghnai boeh: Angraeng mah hmuen tathlanghaih to sak boeh moe, angmah ih angvinawk to a kawk boeh.
8 Un Tā Kunga upura dienā Es piemeklēšu virsniekus un ķēniņu bērnus un visus, kas ģērbjās ārzemes drēbēs.
Angraeng ih hmuen tathlanghaih niah, ukkung angraengnawk, siangpahrang caanawk, kalah khukbuen angkhuk kaminawk to dan ka paek boih han.
9 Un tai dienā Es piemeklēšu visus, kas lec pār slieksni un kas sava kunga namu pilda ar laupījumu un viltu.
To na niah khongkha ranui ah angphet tahang kaminawk, angmacae angraeng ih im ah tha patoh moe, alinghaih hoi toksah kaminawk to dan ka paek han.
10 Un tai dienā, saka Tas Kungs, celsies brēkšanas balss no Zivju vārtiem un kaukšana no otra gala un lielas vaimanas no pakalniem.
To na niah loe, Tanga khongkha hoiah qahhaih lok, ohhaih ahmuen hnetto haih hoiah kana hanghaih lok, mae nui hoiah atuen kalen parai kamtimh atuen to om tih, tiah Angraeng mah thuih.
11 Kauciet, ielejas iedzīvotāji; jo visi tirgotāji izdeldēti, visi naudas krājēji nomaitāti.
Hmuenmae zawhhaih ahmuen ah kaom kaminawk, qah oh; hmuenmae zaw kaminawk loe anghmat o boih boeh; sum kanglung hoi hmuenmae zaw kaminawk doeh anghmat o boih boeh.
12 Un tanī laikā Es Jeruzālemi izmeklēšu ar uguni un piemeklēšu tos vīrus, kas sēž uz savām mielēm, kas saka savās sirdīs: Tas Kungs nedara ne laba, ne ļauna.
To naah Jerusalem to hmaithawk hmai hoiah ka pakrong han; Angraeng loe kahoih hmuen doeh, kahoih ai hmuen doeh sah mak ai, tiah palung thung hoi poek kaminawk to ka thuitaek han.
13 Tāpēc viņu manta paliks par laupījumu un viņu nami par postažām. Tie gan uztaisa namus, bet tur nedzīvos, tie dēsta vīna dārzus, bet to vīnu nedzers.
To pongah nihcae ih hmuenmaenawk to lomh pae o tih, imnawk doeh phrae pae o tih: nihcae loe im sah o tih, toe im to om o haih mak ai; nihcae mah misur takha sah o tih, toe misurtui to nae o mak ai.
14 Tā Kunga lielā diena ir tuvu un ļoti steidzās. Klau, Tā Kunga diena! Briesmīgi brēc paši varenie.
Angraeng ih ni kalen loe zoi boeh; zoi daek boeh, karangah angzo tih boeh, Angraeng niah hang ih lok loe paroeai zitthok tih: to ah thacak kaminawk hanghaih lok to om tih.
15 Šī diena būs bardzības diena, bēdu un bailības diena, vētras un posta diena, melna un tumša diena, apmākusies un miglaina diena,
To ani loe palungphuihaih ni, raihaih hoi poek anghmang suthaih ni, amrohaih hoi anghmathaih ni, vinghaih hoi poekhaih kamtueng ai ani, tamai tabokhaih ni hoi kathah khovinghaih niah om ueloe,
16 Bazūnes un kara trokšņa diena pret visām stiprām pilsētām un augstām pilīm.
mongkah to uengh moe, pakaahaih tapang kaom vangpuinawk hoi imsangnawk to tuk hanah, acoe paekhaih niah om tih.
17 Un Es izbiedēšu cilvēkus, ka tie iet kā akli; jo tie grēkojuši pret To Kungu, un viņu asinis taps izgāztas kā pīšļi, un viņu miesas kā mēsli.
Kaminawk nuiah palungboenghaih ka phaksak han, nihcae loe Angraeng nuiah zae o boeh pongah, mikmaeng baktiah amhet o tih; nihcae ih athii loe maiphu baktih, nihcae ih ngan doeh tamlok baktiah krai o tih.
18 Ne viņu sudrabs, ne viņu zelts tos neizglābs Tā Kunga bardzības dienā, bet Viņa karstuma ugunī visa zeme taps aprīta; jo ātru galu Viņš darīs visiem zemes iedzīvotājiem.
Angraeng palungphuihaih niah loe, nihcae ih sum kanglung hoi suinawk mah nihcae to pahlong thai mak ai: anih palungphuihaih hmai mah prae to kangh boih tih, prae thung kaom kaminawk to karangah anghmathaih phasak boih tih.