Cakarijas 5

1 Un es savas acis atkal pacēlu un skatījos, un redzi, satīta grāmata skrēja.

Potem sem se obrnil, povzdignil svoje oči, pogledal in zagledal leteči zvitek.

2 Un viņš uz mani sacīja: Ko tu redzi? Un es sacīju: es redzu satītu grāmatu skrienam, tai garums ir divdesmit olektis un platums tai ir desmit olektis.

Rekel mi je: »Kaj vidiš?« Odgovoril sem: »Vidim leteči zvitek. Njegova dolžina je dvajset komolcev in njegova širina deset komolcev.«

3 Un viņš uz mani sacīja: šis ir tas lāsts, kas iziet pa visas zemes virsu, jo ikkatrs, kas zog, pēc tā taps izdeldēts no šejienes, un ikkatrs, kas nepareizi zvēr, pēc tā taps izdeldēts no šejienes.

Potem mi je rekel: »To je prekletstvo, ki gre naprej preko obličja celotne zemlje, kajti vsak, kdor krade, bo pokončan kakor na tej strani, glede na to; in vsak, kdor prisega, bo pokončan kakor na tisti strani, glede na to.«

4 Es to izlaižu, saka Tas Kungs Cebaot, un tam (lāstam) būs iet zagļa namā, un tā namā, kas pie Mana Vārda nepatiesi zvērē, un tas piemājos viņa namā un to nobeigs ar viņa baļķiem un akmeņiem.

»Privedel ga bom naprej, « govori Gospod nad bojevniki »in ta bo vstopil v hišo tatu in v hišo tistega, ki krivo prisega pri mojem imenu. In ta bo ostal v sredi njegove hiše in použil jo bo z njenim lesom in njenimi kamni.«

5 Un tas eņģelis, kas ar mani runāja, iznāca un uz mani sacīja: pacel jel savas acis un redzi, kas tas ir, kas tur iziet?

Potem je angel, ki je govoril z menoj, odšel naprej in mi rekel: »Dvigni sedaj svoje oči in poglej kaj je to, kar gre naprej.«

6 Un es sacīju: kas tas ir? Tad viņš sacīja: tā ir ēfa(labības mērs), kas iziet. Atkal viņš sacīja: tā viņi izskatās visā zemē.

Rekel sem: »Kaj je to?« Rekel je: »To je škaf, ki gre naprej.« Poleg tega je rekel: »To je njihov videz po vsej zemlji.«

7 Un redzi, apaļš svina vāks pacēlās, un tur bija sieva, tā sēdēja tai ēfā iekšā.

Glej, tam je bil dvignjen talent iz svinca in to je ženska, ki sedi na sredi škafa.

8 Un viņš sacīja: šī ir tā bezdievība; un viņš to iemeta tai ēfā iekšā, un meta to svina vāku uz to virsū.

Rekel je: »To je zlobnost.« In vrgel jo je na sredo škafa in svinčeno utež je vrgel na njegovo odprtino.

9 Un es pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, divas sievas iznāca, un vējš bija viņu spārnos, un viņu spārni bija kā stārķu spārni, un tās nesa to ēfu vidū starp zemi un debesi.

Potem sem povzdignil svoje oči in pogledal in glej, tam sta prišli ven dve ženski in veter je bil v njunih perutih, kajti peruti sta imeli podobni perutim štorklje in škaf sta dvignili med zemljo in nebo.

10 Tad es sacīju uz to eņģeli, kas ar mani runāja: kurp tie nes šo ēfu?

Potem sem rekel angelu, ki je govoril z menoj: »Kam ti [dve] nosita škaf?«

11 Un viņš uz mani sacīja: tai uztaisīt namu Sineāra zemē, un to tur nolaist un nolikt zemē savā vietā.

Rekel mi je: »Da mu zgradijo hišo v deželi Šinár. In ta bo utrjena in tam ga postavita na njegov lastni temelj.«