Cakarijas 5
1 Un es savas acis atkal pacēlu un skatījos, un redzi, satīta grāmata skrēja.
Keima ka dahdoh kit in kavet leh lekhajol lengle khat kamun ahi.
2 Un viņš uz mani sacīja: Ko tu redzi? Un es sacīju: es redzu satītu grāmatu skrienam, tai garums ir divdesmit olektis un platums tai ir desmit olektis.
Vantil chun “Ipi namum” eiti. Keiman jong ka donbut in lekhajol lengle kamun, adunglam khuchang somthum chuleh availam khutchang somlenga tobang ahi.
3 Un viņš uz mani sacīja: šis ir tas lāsts, kas iziet pa visas zemes virsu, jo ikkatrs, kas zog, pēc tā taps izdeldēts no šejienes, un ikkatrs, kas nepareizi zvēr, pēc tā taps izdeldēts no šejienes.
Hichun aman eiseipeh in, “Hiche lekhajol hi leiset pumpia hung potdoh gaosapna ahi. Hiche lekajol dangkhat hin, koi hileh agucha a chu hiche gamma kon ahi kideldoh ahi ati, adangkhat hin koi hileh jou a kihahsel jong chu hiche gamma konna hi kidel doh ding ahi” ati.
4 Es to izlaižu, saka Tas Kungs Cebaot, un tam (lāstam) būs iet zagļa namā, un tā namā, kas pie Mana Vārda nepatiesi zvērē, un tas piemājos viņa namā un to nobeigs ar viņa baļķiem un akmeņiem.
Chuleh hatchungnung pen Pakaiyin hitin aseije, Keiman guchaho jouse insunga hiche sapset nahi kalhun sah ding ahin, chuleh kamin panna jou leh nalla kihehse ho insunga jong sapsetna kalhunsah ding ahi. Chuleh hiche ka sapsetna hi a insung uva umden intin, a insung pumpiu athing asong pumma ka suhmang ding ahi.
5 Un tas eņģelis, kas ar mani runāja, iznāca un uz mani sacīja: pacel jel savas acis un redzi, kas tas ir, kas tur iziet?
Hijou chun eiki houlimpi Vantil chu ahung in ka kom mah hitin aseije, “Khodah inlang ipi hunglhung ding ham galdot in” eiti.
6 Un es sacīju: kas tas ir? Tad viņš sacīja: tā ir ēfa(labības mērs), kas iziet. Atkal viņš sacīja: tā viņi izskatās visā zemē.
“Ipi ham” tin kadong in ahileh aman eihin donbut in, hiche pocha hi chang tena ahin, hiche gamsung pumpia miho jouse chonset na ahi”ati.
7 Un redzi, apaļš svina vāks pacēlās, un tur bija sieva, tā sēdēja tai ēfā iekšā.
Hijou chun hiche pocha kikhuna thihgih chu ahongdoh in ahileh asunga chun numei khat ana touvin ahi.
8 Un viņš sacīja: šī ir tā bezdievība; un viņš to iemeta tai ēfā iekšā, un meta to svina vāku uz to virsū.
Vantil chun ahin seije,” hiche numeinu hi gitlouna vetsahna ahi, atin aman asinna thihtum gihchun alesin kitnin akhahchah tai.
9 Un es pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, divas sievas iznāca, un vējš bija viņu spārnos, un viņu spārni bija kā stārķu spārni, un tās nesa to ēfu vidū starp zemi un debesi.
Hijou chun keiman chunglang kagah ven ahileh, lhaving nei numeini huilah a keima komlanga ahungleng lhon in ahi. Amani hin vacha kang bang in lha anei lhon in hiche pocha chu adamdoh lhon in vanlai jollah a lhon toupi hon tan ahi.
10 Tad es sacīju uz to eņģeli, kas ar mani runāja: kurp tie nes šo ēfu?
Hiche pocha chu hoilang’a akoi lhon hitam tia Vantil chu ka doh leh,
11 Un viņš uz mani sacīja: tai uztaisīt namu Sineāra zemē, un to tur nolaist un nolikt zemē savā vietā.
Aman hitin ei donbut’e, “Babylon khopi langa hiche pocha dinga chu hou in asah peh lhon ding ahi, hiche Hou-in chu akisah jou teng leh hiche pocha chu akitunna ding munna chu atun lhon ding ahi,” ati.
