< Cakarijas 3 >
1 Un viņš man rādīja augsto priesteri Jozua, stāvam Tā Kunga eņģeļa priekšā. Un sātans stāvēja viņam pa labo roku, viņu apsūdzēt.
Te phoeiah BOEIPA puencawn hmai kah aka pai khosoih puei Joshua te kai n'tueng. Te vaengah Satan tah anih te khingkhoek hamla a bantang ah pai.
2 Bet Tas Kungs sacīja uz sātanu: lai Tas Kungs tevi rāj, sātan: lai tevi rāj Tas Kungs, kas Jeruzālemi izredzējis! Vai šī nav pagale, no uguns izrauta?
BOEIPA loh Satan te, “BOEIPA loh, Satan nang te n'tluung saeh, Jerusalem aka coelh BOEIPA loh nang te n'tluung pai saeh. Hmaipok he hmai lamloh a huul moenih nama?,” a ti nah.
3 Un Jozuas bija apģērbts netīrās drēbēs, kad viņš stāvēja tā eņģeļa priekšā.
Te vaengah Joshua kah himbai pueinak te a khawthaw la om tih puencawn mikhmuh ah pai.
4 Tad viņš (tas eņģelis) atbildēja un runāja uz tiem, kas viņa priekšā stāvēja, un sacīja: atņemiet tam tās netīrās drēbes. Un viņš uz to sacīja: redzi, tavu noziegumu es tev esmu atņēmis, un tevi apģērbšu ar svētku drēbēm.
Te dongah a mikhmuh ah aka pai te a doo tih a voek phoeiah, “A pum dong lamkah himbai a khawthaw te dul laeh,” a ti nah. Te daengah Joshua te, “So lah, Namah kah thaesainah te na pum dong lamloh kan dul tih nang te boeimanghni kam bai sak,” a ti nah.
5 Un es sacīju: lai liek tīru cepuri viņam galvā. Un tie tam lika tīru cepuri galvā un tam apvilka drēbes, un Tā Kunga eņģelis stāvēja tur klāt.
Te phoeiah, “A lu ah lupong cim muei sak uh,” ka ti nah. Te dongah lupong cim te a lu ah a muei sakuh. Anih te himbai a bai sak uh vaengah BOEIPA kah puencawn pai.
6 Tad Tā Kunga eņģelis Jozuam apliecināja un sacīja:
Te phoeiah BOEIPA puencawn loh Joshua te a rhalrhing sak tih,
7 Tā saka Tas Kungs Cebaot: ja tu staigāsi Manos ceļos un sargāsi Manu likumu, tad tev arī Manu namu būs tiesāt un arī Manus pagalmus sargāt, un Es tev došu pieiešanu to starpā, kas te stāv.
“Caempuei BOEIPA loh he ni a thui. Ka longpuei ah na pongpa atah, ka kuek te na tuem atah, nang long khaw kai imkhui te na lai na tloek pah vetih ka vongup te na dawndah bal ni. Te daengah ni aka pai rhoek lakli ah nang hamla caehlong kang khueh eh.
8 Klausies nu jel, Jozua, augstais priesteri, tu un tavi draugi, kas tavā priekšā, jo tie ir par brīnuma zīmi. Jo redzi, Es likšu nākt Savam kalpam Cemak (Atvasei).
Khosoih puei Joshua aw, namah neh na mikhmuh kah kho aka sa na hui loh hnatun uh laeh. Amih tah kopoekrhai hlang rhoek ni. Kai loh ka sal he cangdueng lam ni kang khuen ngawn ne.
9 Jo redzi to akmeni, ko Es Jozuas priekšā esmu nolicis! Uz to vienu akmeni (skatās) septiņas acis. Redzi, Es ierakstīšu viņa rakstu, saka Tas Kungs Cebaot, un atņemšu šās zemes noziegumu vienā dienā.
Joshua mikhmuh ah lungto ka tloeng ngawn coeng ne. Lungto pakhat dongah mik parhih om tih a thingthuk khaw ka thuk coeng ne. He tah caempuei BOEIPA kah olphong ni. Te dongah he diklai kah thaesainah he hnin at ah ka khum sak ni.
10 Tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot, jūs aicināsiet cits citu apakš vīna koka un apakš vīģes koka.
He tah caempuei BOEIPA kah olphong ni. Te khohnin ah tah hlang loh a hui te misur hmui neh thaibu hmui la na khue uh ni,” a ti nah.