Cakarijas 2

1 Es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, tur bija vīrs, un viņa rokā mēra aukla.

In sie pac aruruma nga liye mwet se sruok ah in srikasrak soko inpaol.

2 Un es sacīju: kurp iedams? Un viņš sacīja uz mani: Jeruzālemi mērot un lūkot, kāds viņas platums un kāds viņas garums.

Nga siyuk, “Kom ac som nu ya?” Ac el fahk, “Nga ac som in srikeya acn Jerusalem, ngan konauk lusa ac sralapa.”

3 Un redzi, tas eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā. Un viens cits eņģelis tam nāca pretī.

Na nga liye lipufan se ma tuh kaskas nu sik meet ah fahsryak, ac sie pac lipufan tuku in osun nu sel.

4 Un viņš uz to sacīja: teci, runā uz šo jaunekli un saki: Jeruzālemē dzīvos bez mūriem aiz liela cilvēku un lopu pulka viņas vidu.

Lipufan se meet ah fahk nu sin ma se ngia, “Kasrusr ac fahk nu sin mwet fusr se ma sruok ah in srikasrak soko ingo, lah ac mau arulana pukanten mwet ac oayapa ma orakrak in acn Jerusalem, pwanang ac arulana yokla acn ma enenu in kuhlusyukyak.

5 Un Es, saka Tas Kungs, viņai būšu par degošu mūri visapkārt, un Es būšu par godību viņas vidū.

LEUM GOD El wulema mu El sifacna ac fah sie kalkal e in rauneak siti sac Elan karinganang, ac tuh El fah muta we in wolana lal nukewa.”

6 Vai, vai, bēdziet jel no ziemeļa zemes! saka Tas Kungs; jo Es jūs izpletīšu uz tiem četriem debess vējiem, saka Tas Kungs.

LEUM GOD El fahk nu sin mwet lal, “Tuyak! Tuyak ac kaingla liki acn eir, tuh nga tuh akfahsryekowoselik nu yen nukewa faclu, oana eng akosr lun kusrao.

7 Vai, Ciāna, glābies, tu, kas dzīvo pie Bābeles meitas.

Tuyak, kowos su mwet sruoh in acn Babylonia, ac folokla nu Jerusalem.

8 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: pēc godības Viņš mani sūtījis pie tiem pagāniem, kas jūs aplaupījuši; jo kas jūs aizskar, tas aizskar Viņa acs raugu.

Kutena mwet su sringil kowos, el sringil sie ma su arulana saok nu sik.” Ouinge LEUM GOD Kulana El supweyume in us kas inge nu sin mutunfacl nukewa su kunauselik mwet lal ac usalik ma lalos:

9 Jo redzi, Es cilāšu Savu roku pār tiem; tie būs par laupījumu saviem kalpiem; tā jūs samanīsiet, ka Tas Kungs Cebaot mani sūtījis.

“LEUM GOD sifacna El ac fah mweun lain kowos, ac ma lowos ac fah utukelik liki kowos sin mwet su tuh mwet kulansap lowos meet.” Ke pacl se ma inge ac sikyak uh, mwet nukewa ac fah etu lah LEUM GOD Kulana pa supweyume.

10 Gavilē un priecājies, Ciānas meita, jo redzi, Es nāku un dzīvošu tavā vidū, saka Tas Kungs;

LEUM GOD El fahk, “Mwet Jerusalem, kowos on ke engan! Nga ac tuku in muta inmasrlowos!”

11 Un daudz pagāni tai dienā piebiedrosies Tam Kungam, un tie Man būs par ļaudīm, un Es dzīvošu tavā vidū, un tu samanīsi, ka Tas Kungs Cebaot mani pie tevis sūtījis.

In pacl sac mutunfacl puspis ac fah forla nu sin LEUM GOD, ac ekla mwet lal. El ac fah muta inmasrlowos, ac kowos fah etu lah El pa supweyume nu yuruwos.

12 Tad Tas Kungs iemantos Jūdu par Savu tiesu tai svētā zemē un izredzēs atkal Jeruzālemi.

Na Judah el ac fah sifilpa sie ma na saok sin LEUM GOD in acn mutal sel, ac Jerusalem ac fah siti se su El lungse yohk liki siti nukewa.

13 Ciet klusu, visa miesa, Tā Kunga priekšā! Jo Viņš ir uzcēlies no Savas svētās vietas.

Kowos nukewa mislawin ye mutun LEUM GOD, tuh El oatume liki acn mutal sel.