Cakarijas 2

1 Es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, tur bija vīrs, un viņa rokā mēra aukla.

Then I looked up and saw a man with a measuring line in his hand.

2 Un es sacīju: kurp iedams? Un viņš sacīja uz mani: Jeruzālemi mērot un lūkot, kāds viņas platums un kāds viņas garums.

I said, “Where are you going?” He replied, “To measure Jerusalem, to see what is its breadth and length.”

3 Un redzi, tas eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā. Un viens cits eņģelis tam nāca pretī.

Then the messenger who talked with me stepped forward, and another messenger went out to meet him,

4 Un viņš uz to sacīja: teci, runā uz šo jaunekli un saki: Jeruzālemē dzīvos bez mūriem aiz liela cilvēku un lopu pulka viņas vidu.

and said to him, “Run and tell to that young man that Jerusalem will be inhabited like a village without walls, because so many people and cattle will live there.

5 Un Es, saka Tas Kungs, viņai būšu par degošu mūri visapkārt, un Es būšu par godību viņas vidū.

For I, says the Lord, will be a wall of fire around her, and I will be the glory in the midst of her.

6 Vai, vai, bēdziet jel no ziemeļa zemes! saka Tas Kungs; jo Es jūs izpletīšu uz tiem četriem debess vējiem, saka Tas Kungs.

Up! Away! Flee from the land of the north, says the Lord. For I have spread you abroad as the four winds of the heavens, says the Lord.

7 Vai, Ciāna, glābies, tu, kas dzīvo pie Bābeles meitas.

Up, escape to Zion, you who live in Babylon.

8 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: pēc godības Viņš mani sūtījis pie tiem pagāniem, kas jūs aplaupījuši; jo kas jūs aizskar, tas aizskar Viņa acs raugu.

This is what the Lord of hosts says to the nations which plundered you: Whoever touches you touches the apple of my eye.

9 Jo redzi, Es cilāšu Savu roku pār tiem; tie būs par laupījumu saviem kalpiem; tā jūs samanīsiet, ka Tas Kungs Cebaot mani sūtījis.

I will raise my hand against them. They will be plunder for their own slaves; and you will know that the Lord of hosts has sent me.

10 Gavilē un priecājies, Ciānas meita, jo redzi, Es nāku un dzīvošu tavā vidū, saka Tas Kungs;

“Sing and rejoice, daughter of Zion! I am coming, I will live among you, says the Lord.

11 Un daudz pagāni tai dienā piebiedrosies Tam Kungam, un tie Man būs par ļaudīm, un Es dzīvošu tavā vidū, un tu samanīsi, ka Tas Kungs Cebaot mani pie tevis sūtījis.

Many nations will join themselves to the Lord in that day, and will be his people, and he will live among you. You will know that the Lord of hosts has sent me to you.

12 Tad Tas Kungs iemantos Jūdu par Savu tiesu tai svētā zemē un izredzēs atkal Jeruzālemi.

The Lord will inherit Judah as his portion in the holy land. He will again choose Jerusalem.

13 Ciet klusu, visa miesa, Tā Kunga priekšā! Jo Viņš ir uzcēlies no Savas svētās vietas.

Be silent, everyone, in the presence of the Lord, because he is coming from his holy dwelling.”