Cakarijas 2
1 Es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, tur bija vīrs, un viņa rokā mēra aukla.
Ne atingʼo wangʼa kendo angʼicho mi naneno ngʼat moro motingʼo tond pimo e lwete!
2 Un es sacīju: kurp iedams? Un viņš sacīja uz mani: Jeruzālemi mērot un lūkot, kāds viņas platums un kāds viņas garums.
Eka napenjo niya, “Idhi kanye?” Nodwoka niya, “Adhi pimo Jerusalem mondo angʼe lachne gi borne.”
3 Un redzi, tas eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā. Un viens cits eņģelis tam nāca pretī.
Eka malaika mane loso koda noa, kendo malaika machielo nobiro mondo oromne
4 Un viņš uz to sacīja: teci, runā uz šo jaunekli un saki: Jeruzālemē dzīvos bez mūriem aiz liela cilvēku un lopu pulka viņas vidu.
kendo nowachone niya, “Ringi inyis wuowi matin cha ni, ‘Jerusalem biro bedo dala ma ok ochiel gi ohinga nikech ji kod jamni mabiro dak e iye biro bedo mangʼeny mohinge.
5 Un Es, saka Tas Kungs, viņai būšu par degošu mūri visapkārt, un Es būšu par godību viņas vidū.
Kendo an awuon abiro bedone ohinga mar mach molwore kendo abiro bedone duongʼ maler e diere,’” Jehova Nyasaye ema owacho.
6 Vai, vai, bēdziet jel no ziemeļa zemes! saka Tas Kungs; jo Es jūs izpletīšu uz tiem četriem debess vējiem, saka Tas Kungs.
Jehova Nyasaye nowacho niya, “Ringi ia e piny man yo nyandwat, nikech asekeyou nyaka e tunge angʼwen mag polo.
7 Vai, Ciāna, glābies, tu, kas dzīvo pie Bābeles meitas.
“Un joma odak e piny nyar Babulon ringuru utony udhi Sayun!”
8 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: pēc godības Viņš mani sūtījis pie tiem pagāniem, kas jūs aplaupījuši; jo kas jūs aizskar, tas aizskar Viņa acs raugu.
Nimar ma e gima Jehova Nyasaye Maratego owacho, “Bangʼ ka osemiya duongʼ kendo oseora mondo arad gi pinje mosepeyou, kendo mondo anyisgi ni ngʼato angʼata momulou osoko mana tong wangʼ Nyasaye,
9 Jo redzi, Es cilāšu Savu roku pār tiem; tie būs par laupījumu saviem kalpiem; tā jūs samanīsiet, ka Tas Kungs Cebaot mani sūtījis.
to abiro kumogi mi wasumbini mag-gi giwegi pegi. Eka unungʼe ni Jehova Nyasaye Maratego ema oseora.”
10 Gavilē un priecājies, Ciānas meita, jo redzi, Es nāku un dzīvošu tavā vidū, saka Tas Kungs;
Jehova Nyasaye wachone nyar Sayun niya, “Koguru matek kendo beduru mabor nikech abiro dak e dieru.
11 Un daudz pagāni tai dienā piebiedrosies Tam Kungam, un tie Man būs par ļaudīm, un Es dzīvošu tavā vidū, un tu samanīsi, ka Tas Kungs Cebaot mani pie tevis sūtījis.
Pinje mangʼeny noriwre gi Jehova Nyasaye e odiechiengʼno kendo ginibed joga. Anadag e dieru kendo unungʼe ni Jehova Nyasaye Maratego ema oseora iru.
12 Tad Tas Kungs iemantos Jūdu par Savu tiesu tai svētā zemē un izredzēs atkal Jeruzālemi.
Jehova Nyasaye nokaw Juda kaka girkeni mare e piny maler, kendo enochak oyier Jerusalem.
13 Ciet klusu, visa miesa, Tā Kunga priekšā! Jo Viņš ir uzcēlies no Savas svētās vietas.
Ji duto mondo olingʼ thi e nyim Jehova Nyasaye, nikech osewuok oa kar dakne maler.”
