Cakarijas 2
1 Es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, tur bija vīrs, un viņa rokā mēra aukla.
Keiman kavet kitleh, pasal khat in thiltena molkhat akichoi kamui
2 Un es sacīju: kurp iedams? Un viņš sacīja uz mani: Jeruzālemi mērot un lūkot, kāds viņas platums un kāds viņas garums.
Hiti chun keiman hoilanga che ding nahim tin ka dong in ahileh aman, “Keima hin Jerusalem hi adung avai itiham tetoh dinga hunga kahi” ati.
3 Un redzi, tas eņģelis, kas ar mani runāja, izgāja ārā. Un viens cits eņģelis tam nāca pretī.
Hiche jou chun keiman ka komma um vantil chu ama komma hung vantil chu kimupi ding in achen ahi.
4 Un viņš uz to sacīja: teci, runā uz šo jaunekli un saki: Jeruzālemē dzīvos bez mūriem aiz liela cilvēku un lopu pulka viņas vidu.
Vantil khatpa chun aseiye, hungloijin lang hiche gollhangpa komma chun seijin, Jerusalem hi phatkhat leh mipi leh ganchaho hung dimset diu ahindol loudiu ahi, hitia chu mipi tamtah khopi polanga hung cheng diu ahi.
5 Un Es, saka Tas Kungs, viņai būšu par degošu mūri visapkārt, un Es būšu par godību viņas vidū.
Chu teng keima tah in Jerusalem kimvel chu meikong palla ka kolkhum ding ahi tin Pakaiyin aseiye. Chuleh keiman khopi sung chu kaloupina kahi sah ding ahi,” ati.
6 Vai, vai, bēdziet jel no ziemeļa zemes! saka Tas Kungs; jo Es jūs izpletīšu uz tiem četriem debess vējiem, saka Tas Kungs.
Pakijin aseiye,” Babylon sahlanga konin hung jamdoh un, nanghohi leiset kol ning lia konna thecheh na hiuve.
7 Vai, Ciāna, glābies, tu, kas dzīvo pie Bābeles meitas.
Zion mipite hungpot doh uvin, nangho Babylon gamma ana jam lut ho!”
8 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: pēc godības Viņš mani sūtījis pie tiem pagāniem, kas jūs aplaupījuši; jo kas jūs aizskar, tas aizskar Viņa acs raugu.
Loupi Pathen hatchung nung Pakai chun nangho nachom gamma namite chu doudinga eihinsol ahi, nangho nabolse hochun kei eibolset a kalah ahi. Keiman kakhut hinlam ingting amaho chu kasuhchip ding chuteng asoh houvin amaho achomdiu ahi. Chuteng leh hat chungnung Pakaiyin eihin sol ahi ahet diu ahi tin,
9 Jo redzi, Es cilāšu Savu roku pār tiem; tie būs par laupījumu saviem kalpiem; tā jūs samanīsiet, ka Tas Kungs Cebaot mani sūtījis.
Pakaiyin aseiye, Vo khopi hoitah Jerusalem kipah tahin kho asam un, ajeh chu nangho lah a cheng dinga kahung ding ahi.
10 Gavilē un priecājies, Ciānas meita, jo redzi, Es nāku un dzīvošu tavā vidū, saka Tas Kungs;
Hiche nikho teng chuleh namtamtah in Pakai keima eihin jop diu chuleh amaho chu kamite hidiu ahi. Keima nangho lah a kachen ding chu teng leh hat chungnung Pakaiyin Keima nangho komma eihinsol hi nahetdingu ahi.
11 Un daudz pagāni tai dienā piebiedrosies Tam Kungam, un tie Man būs par ļaudīm, un Es dzīvošu tavā vidū, un tu samanīsi, ka Tas Kungs Cebaot mani pie tevis sūtījis.
Gamthenga chu Judah gamchu Pakaiyin Ama gam tumbeh a dinga alahkut ding chu leh Jerusalem chu amatah in akhopi dinga alhen kit ding ahi.
12 Tad Tas Kungs iemantos Jūdu par Savu tiesu tai svētā zemē un izredzēs atkal Jeruzālemi.
13 Ciet klusu, visa miesa, Tā Kunga priekšā! Jo Viņš ir uzcēlies no Savas svētās vietas.
Pakai angsunga mihem jouse thipbeh chan umhen ajeh chu Amachu amunthenga konna hung kipat doh ding ahitai.
