< Cakarijas 14 >

1 Redzi, diena nāk Tam Kungam, ka tavs laupījums taps izdalīts tavā vidū.
Inao: homb’eo ty andro’ Iehovà, le ho zaraeñe añivo’o ao ty kinopak’ ama’o ao.
2 Jo Es sapulcināšu visus pagānus karā pret Jeruzālemi, un pilsēta taps uzņemta un nami postīti un sievas apsmietas. Un puse pilsētas aizies cietumā, bet tie atlikušie ļaudis pilsētā netaps izdeldēti.
Fa hatontoko hihotakotak’ am’ Ierosalaime o fifeheañe iabio; vaho ho gioke i rovay, ho voloseñe o anjombao naho ho vahoreñe o rakembao vaho hasese an-drohy añe ty vaki-mira’ i rovay, fe tsy haitoeñe amy rovay o sehanga’eo.
3 Un Tas Kungs izies un karos pret šiem pagāniem, tā kā tai dienā, kad viņš karo, kaujas dienā.
Ie amy zao hionjom’ beo t’Iehovà, hialy amo fifeheañeo, manahake i fialia’e añ’ androm-pihotakotahañey.
4 Un Viņa kājas tai dienā stāvēs uz Eļļas kalna, kas Jeruzālemes priekšā pret rītiem, un Eļļas kalns šķelsies divējos gabalos pret rīta un vakara pusi, tā ka tur būs ļoti liela ieleja, un viena kalna puse atkāpsies pret ziemeli, un otra pret dienvidu.
Hijohañe ambone’ i vohin’ Olive miatreke Ierosalaime maniñanañey o fandia’eo amy àndroy, vaho hi­tserak’ añivo’e eo i vohin’ Olivey boak’ atiñanañe pak’ ahandrefa; kanao ho tendreke eo ty vavatane jabajaba; hiveve mañavaratse ty vaki’ i vohitsey, naho hañatimo ka i vaki’ey.
5 Tad jūs bēgsiet Manu kalnu ielejā, (jo šī kalnu ieleja sniegsies līdz Ācelei) un jūs bēgsiet, kā jūs bēgāt no zemes trīcēšanas Uzijas, Jūda ķēniņa, dienās. Tad nāks Tas Kungs, mans Dievs, un visi svētie līdz ar Tevi.
Le hivora­tsake mb’ amy vavatane’ i vohikoy mb’eoy nahareo; amy te hahatakatse i Azele i vavatane’ o vohitseoy; eka, toe hitrimban-day, manahake ty nibotatsaha’ areo amy fanginikinihan-tane añ’andro’ i Ozià mpanjaka Iehodaiy; le hitotsake eo t’Iehovà Andria­nañahareko—hitraoke ama’o ze hene masiñe.
6 Un tai dienā nebūs gaismas, spīdekļi izzudīs.
Ho tondrok’ amy andro zay te tsy ho an-kazavañe, fa figoboñañe;
7 Bet tā būs savāda diena, kas Tam Kungam zināma; tur nebūs nedz dienas, nedz nakts. Un notiks, ap vakara laiku būs gaisma.
le hitsatoke ty andro raik’ arofoana’ Iehovà, t’ie tsy handro tsy haleñe, le hazava te hariva.
8 Un notiks tai dienā, dzīvs ūdens iztecēs no Jeruzālemes, viena puse pret rīta jūru un otra puse pret vakara jūru, un tas būs vasarā un ziemā.
Ie amy andro zay, higoangoañe boak’ Ierosalaime ao ty rano veloñe: ty vaki’e mb’an-driak’ atiñanamb’eo naho ty vaki’e mb’an-driak’ ahandrefa mb’eo; ndra te asotry ndra te asara.
9 Un Tas Kungs būs ķēniņš pār visu zemi. Tai dienā Tas Kungs būs viens vienīgs, un Viņa vārds viens vienīgs.
Ho Mpanjaka’ ty tane bey toy t’Iehovà; ho raike t’Iehovà le ho raike i tahina’ey.
10 Visa šī zeme taps darīta par klajumu, no Ģibejas līdz Rimonai, pret dienasvidu no Jeruzālemes. Un tā taps paaugstināta un dzīvos savā vietā, no Benjamina vārtiem līdz veco vārtu vietai, līdz Stūru vārtiem, no Kananeēļa torņa līdz ķēniņa vīna spaidam.
Hampimiraeñe iaby ty tane boake Gebà pake Rimone atimo’ Ierosalaime ey; haonjoñe t’Ierosalaime himoneña’e an-toe’e eo boak’ an-dalam-bei’ i Beniamine, pak’an-toe’ i lalam-bey valoha’ey, pak’ amy lalam-bein-kotso­key, vaho boak’ am-pitalakesañ’ abo’ i Kananèle ey pak’am-pipiritan-divaim-panjaka.
11 Un tur dzīvos, un lāsta vairs nebūs, un Jeruzāleme dzīvos drošībā.
Le himoneña’ iareo, naho tsy hafàtse ka; fa hiaiñ’ añoleñañe t’Ierosalaime.
12 Un šī būs tā mocība, ar ko Tas Kungs mocīs visus ļaudis, kas pret Jeruzālemi karojuši: miesa satrūdēs viņiem uz kājām stāvot un viņu acis satrūdēs savos dobumos un viņu mēle satrūdēs viņu mutē.
Le zao ty ho angorosy hafetsa’ Iehovà amy ze fonga ondaty naname Ierosalaime añ’aly, hihomak’ ama’e ty nofo’e ie mbe mijohañe am-pandia’e, naho ho momok’ am-pitsatoha’e o fihaino’eo, vaho ho vorok’ am-palie’e ao o famele’eo.
13 Un notiks tai dienā, ka viņu starpā būs liela sajukšana no Tā Kunga, tā ka viens satvers otra roku, un cits pret citu pacels savu roku.
Ho tondrok’ amy andro zay te, ho añivo’ iareo ao ty fifandragaragàñe boak’am’ Iehovà; le songa hitambozòtse ty fitàm-piama’e t’indaty, vaho sindre hizonjom-pità hatreatré’e ty fità’ ty ila’e.
14 Un Jūda karos Jeruzālemē, tā kā visapkārt savāks visu pagānu mantu, zeltu un sudrabu un drēbes lielā pulkā.
Hialy e Ierosalaime ao ka t’Iehodà; le fonga hatontoñe ty vara’ o kilakila ondaty mañohokeo; volamena, naho volafoty, naho saroñe tsifotofoto.
15 Tāda pat mocība būs zirgiem, zirgēzeļiem, kamieļiem un ēzeļiem un visiem lopiem, kas būs lēģeros, tā kā šī mocība.
Le ho hambañe amy angorosiy ty angorosi’ o soavalao, naho o borìke-vosio, naho o ramevao, naho o borìkeo, vaho ze hene hare an-tobe’ iareo ao.
16 Un notiks, ka visi atlikušie no visām tautām, kas cēlušās pret Jeruzālemi, nāks ik gadus, pielūgt to ķēniņu, To Kungu Cebaot, un turēt lieveņu svētkus.
Le ho tondroke te hionjoñe mb’e Ierosalaime mb’eo boa’ taoñe ze sehanga’ o kilakila’ ondaty naname Ierosalaimeo, hitalaho amy Mpanjakay, am’ Iehovà’ i Màroy, hamonje i sabadidan-tsokemitrahay.
17 Un notiks, ja kāda no zemes ciltīm nenāks uz Jeruzālemi, pielūgt Ķēniņu, To Kungu Cebaot, tad lietus pār tiem nelīs.
Ie amy zao, ze fifokoa’ ty tane toy tsy hionjomb’e Ierosalaime hitalaho amy Mpanjakay, Iehovà’ i Màroy, le tsy hihaviañ’ orañe.
18 Un kad Ēģiptes cilts nenāks, tad lietus arī nelīs pār viņiem, un tā mocība būs pār tiem, ar ko Tas Kungs tautas mocīs, kas nenāks svētīt lieveņu svētkus.
Aa naho tsy mionjo-mb’eo ty fifokoa’ i Mitsraime, vaho tsy mivotrake eo, le tsy hahazo ka; te mone i angorosy hafetsa’ Iehovà amo fifeheañe tsy mamonje i takatakan-kibohotseio.
19 Šis Ēģiptei būs par grēku un visām tautām par grēku, kas nenāks svētīt lieveņu svētkus.
Izay ty ho fandilovañe i Mitsraime, naho ty fandafàñe ze fonga fifelehañe tsy mionjo-mb’an-takatakan-kibohotse mb’eo.
20 Tai dienā stāvēs uz zirgu zvārguļiem: svēts Tam Kungam, un tie podi Tā Kunga namā būs kā upuru kausi altāra priekšā.
Ie amy andro zay hisokitse amo fikorintsan-tsoavalao ty hoe, Navaheñe ho am’ Iehovà; vaho hanahake o sajoa aolo’ i kitreliio o valàñe añ’anjomba’ Iehovào.
21 Jo visi podi Jeruzālemē un Jūdā būs svēti Tam Kungam Cebaot, tā ka visi, kas grib upurēt, nāks un no tiem ņems un tanīs vārīs, un tai dienā Kanaānieša vairs nebūs Tā Kunga Cebaot namā.
Eka, songa hiavake ho am’ Iehovà’ i Màroy ze valàñe e Ierosalaime ao naho e Iehodà ao; le sindre hanga­lak’ am’ iereo ao ze mañenga soroñe, ie migodrogodroñe ao; vaho tsy ho eo amy andro zay ty mpanao balik’ añ’anjomba’ Iehovà’ i Màroy ao.

< Cakarijas 14 >