< Cakarijas 13 >
1 Tai dienā avots būs atvērts Dāvida namam un Jeruzālemes iedzīvotājiem pret grēkiem un pret nešķīstību.
Hiche nikhoteng chuleh David insung mite dingleh Jerusalem mipite ding in twinah khat kihongdoh intin, hiche twinah chun achonset nau leh athem lounaova konna asoptheng diu ahi
2 Un tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot, Es no zemes izdeldēšu dievekļu vārdus, ka tos vairs nepieminēs; arī (dievekļa) praviešus un nešķīsto garu Es atņemšu no zemes.
Hiche nikho chuleh nahouvu semthu Pathen hohi amin-u kisan ana suhmil sohhel theina diuva gamsung pumpia semthu Pathen hojouse hi kasuh mang sohkei ding ahi. Chuleh lhangao boh vop themgao lhemho jong hiche gamma konna kadel doh ding ahi, tin hatchungnung Pakaiyin aseije.
3 Un notiks, ja kas vēl sludinās kā pravietis, tad viņa tēvs un viņa māte, kas viņu dzemdinājuši, uz to sacīs: tev nebūs dzīvot, jo viltu tu esi runājis Tā Kunga Vārdā, un viņa tēvs un viņa māte, kas to dzemdinājuši, to nodurs, kad tas sludinās.
Koitabang hamkhatnin gaothusei chu ajomma ahileh ahinga anu apa tahin nangin Pakai minna jouthu naseidoh jeh'in nathi teitei ding ahi tia aseipeh ding chuleh hitia chu asei teitei leh ahinga anule apa tah in chemma asutlih ding ahi.
4 Un notiks tai dienā, ka pravieši kaunēsies ikviens par savu parādīšanu, to pasludināt, un vairs neapvilks spalvas mēteli uz meliem.
Hiteng chuleh themgao ho jousen gao thudihlou asei uchu jachat piuvin tin, themgao vonjong vonngam tapouvintin, themgao tiajong kisei ngamta pouvinte.
5 Bet sacīs: es neesmu pravietis, es esmu zemes kopējs, jo viens mani saderējis no manas jaunības.
Chujongleh keima themgao kahipoi, loubolmi kahibouve kaneo a patna lou hinlhou kahi bouve atidiu ahi.
6 Un ja kas sacīs: kas tās tādas rētas tavās rokās? Tad viņš sacīs: tā es esmu sakults savu mīļo namā.
Khat touvin ahileh naop achu ipi maha baham atiuleh aman kagol kapaiho in na eimavonau ahi atiding ahi.
7 Zoben, uzmosties pret Manu ganu un pret to vīru, kas Mans biedrs, saka Tas Kungs Cebaot; sit ganu, tad avis izklīdīs, bet es savu roku griezīšu pie tiem maziņiem.
“Thoudoh in Vo Chemjam kakelngoi chingpa leh katohkhom pipa douna ding in tin hatchungnungpen Pakaiyin aseije. Kelngoi chingpa chu sat lhun, akelngoi hochu jam cheh nauvinte chuteng keiman kelngoiho chunga kakhutlam nange ati.
8 Un notiks visā zemē, saka Tas Kungs: divas daļas tur taps izdeldētas un izmirs, un trešā daļa tur atliks.
Hitichun gamsunga mipate chu hopthuma hopni kithat gam ding hopkhat chu gamsung a hi kidalhadiu ahi tin Pakaiyin aseije.
9 Un trešo daļu Es likšu ugunī un tos šķīstīšu, kā sudrabu šķīstī, un tos pārbaudīšu, kā zeltu pārbauda. Tie piesauks Manu vārdu, un Es tos paklausīšu un sacīšu: tie ir Mani ļaudis; un tie sacīs: Tas Kungs ir mans Dievs.
Keiman hicheng chu meilah a kon in puidoh ingting kasuhtheng ding ahi. keiman dangka bangin sutheng in ting sana banga kalhit theng ding ahi. Amahon kaminna eihin koudiu chujong leh ka hou ding ahi. Keiman amahohi kamite ahi kati ding ahin amahon Amahi Pakai le ka Pathen ahi atidiu ahi” ati.