Cakarijas 11
1 Atdari savas durvis, Lībanus, lai uguns aprij tavus ciedru kokus.
Vo Lebanon nakot jouse honglen in chuleh na Cedar thing jouse mei kahlhahsah tan,
2 Kauciet, priedes, ka ciedru koki krituši un varenie postīti. Kauciet, Basanas ozoli, ka tas biezais mežs gāzies.
Vo chahthingho, Cedar thing alhuhgam jeh in kapmin ajeh chu thing thupitah tahho alhu gam tauve. Kap uvin Bashan gangpi phungho ajeh chu gammang thingphung bitchah ho akisa tlha gam tai.
3 Tur ir ganu kaukšanas balss, tāpēc ka viņu godība postīta; jaunu lauvu rūkšanas balss, tāpēc ka Jardānes greznība postīta. -
Kelngoi chingho kale penkhu ngaijun, ajehchu agam phalai chengseu akisumang gamtai. Keipinou ho ham ngaijun, ajehchu Jordan phaicham thing jouse agam hel tai.
4 Tā saka Tas Kungs, mans Dievs: gani šās kaujamās avis.
Pakai Pathen in hitin aseije: “cheuvin, thadinga kigong gancha hokhu gaching tan.
5 Jo tie, kam tās pieder, tās nokauj un to netur par noziegumu, un ikviens no viņu pārdevējiem saka: slavēts lai ir Tas Kungs, ka esmu bagāts tapis, un viņu gani tās netaupa.
Achohon khohsahlou hellin kelngoite athat gamtauve. Ajoh hochun Pathen thangvah in umhen, ajeh chu keihi ka haotave kelngoiching ho jeng in jong khotona anei pouve.
6 Tiešām, šās zemes iedzīvotājus Es vairs netaupīšu, saka Tas Kungs: bet redzi, Es cilvēkus nodošu ikvienu viņa tuvākā rokā un viņa ķēniņa rokā, ka tiem šo zemi būs sagrauzt, un Es tos negribu izpestīt no viņu rokas.
Hitobanga chu kenjong agamsunga chengho chunga khotona kaneilouding ahi tin Pakaiyin aseije. Ahinla keiman amahochu aheng akomteu le alengteu khutna kapehdoh ding, amahon agam uchu asuhgam diu, ahinla keiman kahuhdoh loudiu ahi.
7 Un es ganīju šās kaujamās avis, un tā arī tās nabaga avis, un es sev ņēmu divus zižļus, to vienu es nosaucu Laipnību, un to otru Saites, un ganīju tās avis.
Chuteng keiman thadinga kigong suhgentheija um ganchaho chu ka vesuijin ahi. Hijouchun kelngoi chingho mol chu ni kachoijin, khatchu ngailutna ahin, khatchu kipumkhatna ahi.
8 Un es izdeldēju trīs ganus vienā mēnesī; jo mana dvēsele tos bija apnikusi, un arī viņu dvēselei es biju riebīgs.
Keiman kelngoi ching miphalou thumchu lhakhat sung in ka sumang in ahi. Keima hiche kelngoi chinhi ka chim tan chuleh amaho jong achim tauvin ahi.
9 Un es sacīju: es jūs vairs neganīšu; kas mirst, lai mirst, kas zūd, lai zūd, un kas atliek, tas lai aprij cits cita miesu.
Hijeh chun keiman kasei jin, keima nangho kelngoiching hita ponge, na thiule thitauvin, min nathau jongleh nathat tauvinte chule ahing nalai hochu khat le khat kithat to jing un katin ahi.
10 Un es ņēmu savu zizli, Laipnību, un to salauzu un iznīcināju savu derību, ko biju derējis ar visām tautām.
Hichun Keiman ngailut kiti ka mol pachu kalan bohni kason hichun keiman chitin namtoh kinoptona kana sem chu kasuhbei ahitai ti vetsahna a kabol ahi.
11 Un tā tai dienā tapa iznīcināta. Tad tās nabaga avis, kas mani lika vērā, atzina, ka tas bija Tā Kunga vārds.
Hichu amaho toh kikinoptona achaina ahitai. Gancha hon lengvai hochun keima eive uvin, hichehi Pakaiyin anatoh a thu asei ahitai etiuve.
12 Un es uz tiem sacīju: ja jums patīk, tad dodat man savu algu, bet ja ne, tad lai paliek. Un tie nosvēra manu algu, trīsdesmit sudraba gabalus.
Hichun keiman akom uva kaseijin, na deijun nalung lhaina’u ahileh kathaman neipeuvin nalungu ahilouleh haijun kati. Hichun amahon katahman ding in dangka somthum eipeuve.
13 Un Tas Kungs uz mani sacīja: nomet to podniekam, to dārgo algu, cik dārgu tie Mani turējuši. Un es ņēmu tos trīsdesmit sudraba gabalus un tos nometu Tā Kunga namā podniekam.
Pakaiyin kakom ah hitin aseije. Hiche sum thupitah keima mankham bep dinga eikipe chu Pakai houin sum kholna-a chun lehluttan eiti. Hichun keiman jong dangka somthum chu kalan Pakai houin sumkholna munna chun kalehluttan ahi.
14 Tad es salauzu savu otru zizli, Saites, un iznīcināju brālību starp Jūdu un Israēli.
Chujouvin kamol khatpa kipumkhatna chu kalan bohni kason Judah leh Israel kipumkhatna chu akehtai ti kavetsahna ahitai.
15 Un Tas Kungs uz mani sacīja: ņem atkal ģeķīgā(neapdomīgā) gana rīkus.
Hichun Pakaiyin ka komma hitin aseije: “chenlang kelngoi ching phachom lou pan mun khu galo tan eiti.
16 Jo redzi, Es celšu ganu zemē, kas neņem vērā bojā ejošo, nemeklē noklīdušo un nedziedina satriekto un neapkopj neveselo, bet kas ēd treknā gaļu un salauž viņu nagus.
Hiche hin avetsah chu keiman hiche nammite hi akelngoi teu athi amang umjongleh khohsahlou anousenho jong ka simlou adamlou jong jen nom lou adamthei hojong vah nomlou kelngoi ching phachomlou khat kapeh diu ahi” ati. Chuche tai louvin jong hiche kelngoi chingpa chun akelngoi thaopen pen hochu atin teni kikah geija abottel a anehjeng ding ahi.
17 Vai tam nelieša ganam, kas atstāj ganāmo pulku! Zobens pār viņa elkoni un pār viņa labo aci! Viņa elkonis kaltin lai sakalst un viņa labā acs lai pavisam izdziest!
Ohe! Kelngoi ching phachom lou ho, kelngoi hon dalhaho! Chemjamin abanjang asat tanpeh ding chuleh amitchang jetlang kikheudoh pehding, abangjong chu pannabei hiding, ajetlang mitchu chodel jeng ding ahi.
