Cakarijas 10
1 Lūdziet lietu no Tā Kunga vēlajā lietus laikā! Tas Kungs rada zibeņus; Viņš tiem dos lietus papilnam ikkatrai zālei laukā.
Pakaija kon in chavang laileh gotwi thum'un, ajehchu Amahi huipi leh twipi chule meilhang sempa ahi. Aman gohong hinjuh lhahsah intin loujaova anche louhing phattheina chamkim chang diu ahi.
2 Jo dievekļi runā nelietību, un zīlnieki rauga viltību un runā melu sapņus un iepriecina ar niekiem. Tādēļ tie maldās kā avis, tie ir nospaidīti, jo tur nav gana.
Insung semthu Pathen hon thu dih lou asei uva, vangsang hon thudih lou ngen aphon doh jiuvin koima akipasah thei pouve. Hijeh chun kamite kelngoi hon bangin amahthah ji tauve, kelngoi ching aum loujeh in boina atohji tauve.
3 Pret tiem ganiem Mana bardzība iedegusies, un tos āžus Es piemeklēšu. Jo Tas Kungs Cebaot piemeklē Savu ganāmo pulku, Jūda namu, un to ieceļ Sev par goda zirgu karā.
Na kelngoi chingte chunga kalung hanna adeo jah jenge, keiman ama hohi ka-engbol ding ahi. Ajeh chu hatchungnung Pakaichu amite Judah panhu ding in ahung lhung tai. Aman amaho chu galsatna sakol hattah banga atun let ding ahi.
4 No viņa iznāks stūra akmens, nagla, kara stops un visi valdnieki līdz.
Amaho’a kon a hi in-ning songpia hung pang ding alah uva ponbuh kihenna leh akikhaina hung umdoh a, alah uva konna gal kapna thalchang hung lengdoh ding, Vaihomma pang ding jouse jong alah uva hung peng doh ding ahibouve.
5 Un tie būs kā varoņi, kas kaušanā samin ielas dubļus, un tie kausies, jo Tas Kungs būs ar viņiem, un tie liks kaunā zirgu jājējus.
Amaho hi galmunna galmunna galsat hattah tobang diu agalmiteu akengto uva achotpha diu ahi. Ajehchu agalsat nauva Pakaiyin aumpi diu ahi. Sakol tou themho geija ajosah ding ahi.
6 Un Es stiprināšu Jūda namu un atpestīšu Jāzepa namu, un Es tos atkal iestādīšu, jo Es par tiem esmu apžēlojies, un tie būs, tā kā Es tos nebūtu atmetis, jo Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs, un tos paklausīšu.
Keiman Judah kahatdoh sah a Israel ka huhdoh ahi, amaho hi kakhotona jeh a kaki ledoh sah ding keiman kana paidoh khah lou hel banga kabol ding ahi, ajehchu Pakai keima hi atao na’u ngaija a Pathen u ka hi ding ahi.
7 Un Efraīms būs kā varonis un viņa sirds priecāsies kā no vīna. Un viņa bērni to redzēdami līksmosies, viņu sirds priecāsies iekš Tā Kunga.
Israel mitechu galsat hattah bang diu, lengpitwi in akipasah bang uva alung thimma kipah ding achilhah teuvin jong hichu amu uva kipahdiu alungsung uva Pakaija haldohdiu ahi.
8 Un Es tos ataicināšu un sapulcēšu, jo Es tos gribu izpestīt, un tie vairosies, kā tie citkārt vairojās.
Keiman kakouteng leh amaho hunglhaitho jeng diu ahi, ajeh chu keiman amaho chu dalhah lhonho lah a konna kalhat dohsa ahitauve, amaho tumasang bang banga pung kit diu ahi.
9 Un Es tos sēšu starp tautām, un tie Mani pieminēs tālās zemēs, un tie dzīvos ar saviem bērniem un atgriezīsies.
Keiman chitin namtin lah a muchi kithe banga kana thethang gam vanga amahon mun gamla tah a konna eihin het doh diu ahi. Amahole achilhah te’u hingdoh ding Israel gamma hung kile kit diu ahi.
10 Un Es tos atvedīšu no Ēģiptes zemes un tos sapulcināšu no Asīrijas un tos vedīšu uz Gileāda zemi un Tībanu, ka viņam nepietiks vietas.
Keiman Egypt gamle Assyria a konna amaho chu kahin lepui doh’a agamsung cheh uva ka chen khom sah ding, mi adim letset tokah a amaho hi Gilead leh Lebanon gamsunga ka chenlut sah cheh ding ahi
11 Un viņš iet caur bēdu jūru un sit viļņus jūrā, un visi upes dziļumi izsīks; tad Asura lepnība taps nogāzta, un Ēģiptes scepteris zudīs.
Amaho dinga twikhanglen kakilenou sah a hahsatna twikhanglenna konna chu kapui galkaija Nile vadung chu kakansah ding Assyria te thupina kasuhchip sing chuteng Egypt te vaipohna kichaiding ahi.
12 Un Es tos stiprināšu iekš Tā Kunga, un tie staigās Viņa vārdā, saka Tas Kungs.
Katha hanta kamite kahatdoh sahding chuleh kathuneina jal'a avalena nun nom uva vahle diu ahi tin Pakai keiman thu kaseitai ati.
