< Cakarijas 10 >
1 Lūdziet lietu no Tā Kunga vēlajā lietus laikā! Tas Kungs rada zibeņus; Viņš tiem dos lietus papilnam ikkatrai zālei laukā.
Tlankhol tue vaengah khotlan te BOEIPA taengah bih uh. BOEIPA loh rhaek a saii tih, khotlan khonal te diklai kah baelhing hlang taengah a paek.
2 Jo dievekļi runā nelietību, un zīlnieki rauga viltību un runā melu sapņus un iepriecina ar niekiem. Tādēļ tie maldās kā avis, tie ir nospaidīti, jo tur nav gana.
Sithui khaw boethae la cal, Hlang aka bi khaw a honghi a hmuh. A poeyoek la mang a thui uh tih, a honghi la a hloep uh. Te dongah boiva bangla poeng uh. Aka dawn khaw tal tih phaep uh.
3 Pret tiem ganiem Mana bardzība iedegusies, un tos āžus Es piemeklēšu. Jo Tas Kungs Cebaot piemeklē Savu ganāmo pulku, Jūda namu, un to ieceļ Sev par goda zirgu karā.
Boiva aka dawn rhoek taengah khaw ka thintoek sai tih kikong rhoek te ka cawh ni. Caempuei BOEIPA loh a tuping neh Judah imkhui te a cawh ni. Te vaengah amih te caemtloek vaengkah a mueithennah marhang bangla a khueh ni.
4 No viņa iznāks stūra akmens, nagla, kara stops un visi valdnieki līdz.
Amih lamloh bangkil lung, ciphuem, caemtloek lii neh laisuk boeih te rhenten thoeng ni.
5 Un tie būs kā varoņi, kas kaušanā samin ielas dubļus, un tie kausies, jo Tas Kungs būs ar viņiem, un tie liks kaunā zirgu jājējus.
Caemtloek vaengah vongvoel kah tangnong dongah aka suntlae hlangrhalh bangla om uh vetih a vathoh uh ni. BOEIPA he amih taengah om vetih, marhang dongkah aka ngol khaw yak uh ni.
6 Un Es stiprināšu Jūda namu un atpestīšu Jāzepa namu, un Es tos atkal iestādīšu, jo Es par tiem esmu apžēlojies, un tie būs, tā kā Es tos nebūtu atmetis, jo Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs, un tos paklausīšu.
Judah imkhui te ka len sak ni. Joseph imkhui khaw ka khang vetih amih te ka mael puei ni. Amih te ka haidam dongah amih te ka hlahpham pawt bangla om uh ni. Kai Yahweh tah amih kah Pathen la ka om dongah amih te ka doo ni.
7 Un Efraīms būs kā varonis un viņa sirds priecāsies kā no vīna. Un viņa bērni to redzēdami līksmosies, viņu sirds priecāsies iekš Tā Kunga.
Ephraim te hlangrhalh bangla om vetih, a lungbuei te misur bangla a kohoe ni. A ca a hmuh vaengah a kohoe uh vetih, BOEIPA dongah a lungbuei omngaih ni.
8 Un Es tos ataicināšu un sapulcēšu, jo Es tos gribu izpestīt, un tie vairosies, kā tie citkārt vairojās.
Amih ham kut ka ving vetih, amih ka coi ni. Amih te ka lat vetih ping rhoe ping uh ni.
9 Un Es tos sēšu starp tautām, un tie Mani pieminēs tālās zemēs, un tie dzīvos ar saviem bērniem un atgriezīsies.
Amih te pilnam taengah ka phul sitoe cakhaw, khohla bangsang ah kai m'poek uh ni. A ca rhoek neh hing uh vetih mael uh ni.
10 Un Es tos atvedīšu no Ēģiptes zemes un tos sapulcināšu no Asīrijas un tos vedīšu uz Gileāda zemi un Tībanu, ka viņam nepietiks vietas.
Amih Egypt kho lamloh ka mael puei vetih, Assyria lamloh ka coi ni. Te vaengah Gilead neh Lebanon kho la ka khuen ni. Tedae amih ham te cung mahpawh.
11 Un viņš iet caur bēdu jūru un sit viļņus jūrā, un visi upes dziļumi izsīks; tad Asura lepnība taps nogāzta, un Ēģiptes scepteris zudīs.
Citcai tuili ah kat vetih, tuitunli kah tuiphu te a boh ni. Sokko laedil boeih kak vetih, Assyria kah hoemdamnah khaw tla ni. Egypt kah caitueng khaw nong ni.
12 Un Es tos stiprināšu iekš Tā Kunga, un tie staigās Viņa vārdā, saka Tas Kungs.
Amih tah BOEIPA dongah ka len sak vetih, a ming neh pongpa uh ni. He tah BOEIPA kah olphong ni.