Cakarijas 1
1 Astotā mēnesī, Dārija otrā gadā, Tā Kunga vārds notika uz pravieti Zahariju, Bereķijas, Idus dēla, dēlu, sacīdams:
E dwe mar aboro, e higa mar ariyo mar loch Darius, wach Jehova Nyasaye nobiro ni janabi Zekaria wuod Berekia, ma wuod Ido, kawacho niya,
2 Tas Kungs dusmodamies dusmojies par jūsu tēviem.
“Jehova Nyasaye nosin ahinya gi kwereu.
3 Tāpēc saki uz tiem: tā saka Tas Kungs Cebaot: atgriežaties atkal pie Manis, saka Tas Kungs Cebaot, tad Es atkal griezīšos pie jums, saka Tas Kungs Cebaot.
Kuom mano wachnegi ni: Ma e gima Jehova Nyasaye Maratego wacho: ‘Dwoguru ira,’ Jehova Nyasaye Maratego wacho. ‘Eka an bende anaduog iru,’ Jehova Nyasaye Maratego ema owacho kamano.
4 Neesiet kā jūsu tēvi, uz ko tie pirmie pravieši sauca un sacīja: tā saka Tas Kungs Cebaot: atgriežaties jel no saviem ļauniem ceļiem un saviem ļauniem darbiem! Bet tie neklausīja un Mani neņēma vērā, saka Tas Kungs.
Kik uchal gi kwereu, mane jonabi machon oywak nigi kawacho ni: Ma e gima Jehova Nyasaye Maratego wacho, ‘Lokreuru uwe yoreu maricho kod timbeu maricho.’ To negitamore winja kata dewa, Jehova Nyasaye owacho.
5 Jūsu tēvi, kur tie ir? Un tie pravieši, vai tie var mūžīgi dzīvot?
Bende kwereugo gi jonabi pod ngima nyaka sani?
6 Bet Mani vārdi un Mani likumi, ko Es biju pavēlējis Saviem kalpiem, tiem praviešiem, vai tie nav nākuši pār jūsu tēviem? Tā ka tie atgriezdamies sacīja: tā kā Tas Kungs Cebaot bija nodomājis mums darīt pēc mūsu ceļiem un pēc mūsu darbiem, tā Viņš mums ir darījis.
To donge wechena gi yorena mane achiko jotichna ma jonabi nojuko kwereu? “Omiyo negilokore kendo giwacho ni, ‘Jehova Nyasaye Maratego osetimonwa gima owinjore gi yorewa kod timbewa, mana kaka nochano timo.’”
7 Divdesmit ceturtā dienā, vienpadsmitā mēnesī, tas bija Zebat mēnesis, Dārija otrā gadā, Tā Kunga vārds notika uz pravieti Zahariju, Bereķijas, Idus dēla, dēlu, sacīdams:
Tarik piero ariyo gangʼwen mar dwe mar apar gachiel, miluongo ni Shebat, e higa mar ariyo mar loch Darius, wach Jehova Nyasaye nobiro ni janabi Zekaria wuod Berekia, ma wuod Ido.
8 Es redzēju naktī un raugi, vīrs jāja uz sarkana zirga, un tas stāvēja starp mirtēm ielejā, un aiz viņa bija sarkani, bēri un balti zirgi.
Naneno fweny gotieno ka ngʼat moro moidho faras ma silwal opore e nyima. Ne ochungʼ e dier yiend kuth ochwoga, e holo moro. Yo ka diengʼeye ne nitie farese masilwende, marobuore kod marochere.
9 Tad es sacīju: mans kungs, kas tie tādi? Un tas eņģelis, kas ar mani runāja, sacīja uz mani: es tev rādīšu, kas šie tādi.
Napenjo niya, “Magi gin angʼo, yaye ruodha?” Malaika mane wuoyo koda nodwoka niya, “Abiro nyisi gima gin.”
10 Tad tas vīrs, kas stāvēja starp tām mirtēm, atbildēja un sacīja: šie ir tie, ko Tas Kungs izsūtījis, pārstaigāt zemi.
Eka ngʼat mane ochungʼ e dier yiend kuth ochwoga nonyisa niya, “Gin e joma Jehova Nyasaye oseoro mondo odhi e piny koni gi koni.”
11 Un tie atbildēja Tā Kunga eņģelim, kas stāvēja starp tām mirtēm, un sacīja: mēs zemi esam pārstaigājuši, un redzi, visa zeme ir klusa un mierā.
To negidwoko wach ne malaika mar Jehova Nyasaye, mane ochungʼ e dier yiend kuth ochwoga, kagiwacho niya, “Wasewuotho e piny koni gi koni mi wayudo ka piny ngima yweyo kendo nigi kwe.”
12 Tad Tā Kunga eņģelis atbildēja un sacīja: Kungs Cebaot! Cik ilgi Tu neapžēlosies par Jeruzālemi un par Jūda pilsētām, par kurām Tu esi dusmojies šos septiņdesmit gadus?
Eka malaika mar Jehova Nyasaye nowacho niya, “Jehova Nyasaye Maratego, nyaka karangʼo mibiro lingʼ mak ikecho Jerusalem gi mier mag Juda misebedo kikechogo kuom higni piero abiriyogi?”
13 Un Tas Kungs tam eņģelim, kas ar mani runāja, atbildēja labus vārdus, prieka vārdus.
Eka Jehova Nyasaye nowuoyo gi malaika mane loso koda gi weche mangʼwon kod weche mag hoch.
14 Un tas eņģelis, kas ar mani runāja, sacīja uz mani: sludini un saki: tā saka Tas Kungs Cebaot: Es esmu iekarsis par Jeruzālemi un par Ciānu ar lielu karstumu.
Eka malaika mane wuoyo koda nowachona niya, “Ywagri kiwacho ne ji kama: Ma e gima Jehova Nyasaye Maratego wacho, ‘Nyiego omaka matek nikech Jerusalem gi Sayun,
15 Un ar lielām dusmām Es dusmojos par tiem drošiem pagāniem, jo Es biju maķenīt dusmīgs, bet tie palīdzēja uz ļaunumu.
to bende akecho ahinya gi ogendini modak kodhialore. Mokwongo ne akecho mana matin, to koro gisemiyo chandruok omedo doko malit moloyo.’
16 Tāpēc tā saka Tas Kungs: Es atgriezīšos uz Jeruzālemi ar apžēlošanu, Mans nams tur taps uztaisīts, saka Tas Kungs Cebaot, un mēra auklu vilks pār Jeruzālemi.
“Kuom mano, Jehova Nyasaye wacho ni, ‘Abiro duogo Jerusalem mi akeche, mi oda nochak oger kanyo; kendo tol mipimogo ibiro rie e alwora mar Jerusalem,’ Jehova Nyasaye Maratego ema owacho.
17 Sludini vēl un saki: tā saka Tas Kungs Cebaot: Manām pilsētām atkal labi klāsies, jo Tas Kungs atkal iepriecinās Ciānu un atkal izredzēs Jeruzālemi. -
“Med lendo kiwacho kama: Ma e gima Jehova Nyasaye Maratego wacho: ‘Miecha duto biro pongʼ gi mwandu, kendo Jehova Nyasaye biro hoyo Sayun kendo obiro chako oyiero Jerusalem!’”
18 Un es pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, tur bija četri ragi.
Eka natingʼo wangʼa, mi napo kaneno tunge angʼwen!
19 Un es sacīju uz to eņģeli, kas ar mani runāja: kas tie tādi? Un viņš sacīja uz mani: šie ir tie ragi, kas izkaisījuši Jūdu un Israēli un Jeruzālemi.
Napenjo malaika mane wuoyo koda niya, “Magi gin angʼo?” Nodwoka niya, “Magi e tunge mane okeyo Juda, Israel kod Jerusalem.”
20 Un Tas Kungs man rādīja četrus kalējus.
Eka Jehova Nyasaye nonyisa jotheth angʼwen.
21 Tad es sacīju: ko tie nāk darīt? Un viņš runāja un sacīja: še ir tie ragi, kas Jūdu izkaisījuši, tā ka neviens savu galvu nepaceļ, bet šie ir nākuši tos biedināt un nosist zemē ragus tiem pagāniem, kas bija ragu pacēluši pret Jūda zemi, to izkaisīt. -
Napenjo niya, “Jogi obiro timo angʼo ka?” Nodwoko niya, “Magi e tunge mane okeyo jo-Juda mondo kik ngʼato angʼata kuomgi tingʼ wiye; to jothethgi osebiro mondo obwog-gi kendo gilo ogendini mane oikore kedo gi piny Juda.”
