< Pāvila Vēstule Tītam 3 >
1 Atgādini tiem, lai tie tām valdībām un varām padodas, ir paklausīgi un uz ikvienu labu darbu gatavi,
2 Lai nevienu nezaimo un nestrīdas, bet lai ir lēnīgi, lai visu laipnību parāda visiem cilvēkiem.
3 Jo arī mēs citkārt bijām neprātīgi, nepaklausīgi, alodami, iekārošanām un dažādām kārībām kalpodami, blēdībā un skaudībā dzīvodami, naidīgi, cits citu ienīdēdami.
4 Bet kad Dieva, mūsu Pestītāja, laipnība un cilvēku mīlestība ir atspīdējusi,
5 Tad Viņš, ne no tiem taisnības darbiem, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas apžēlošanas mūs ir izglābis caur to mazgāšanu, kas atdzemdina un atjauno iekš Tā Svētā Gara,
6 Ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju,
7 Lai, caur Viņa žēlastību taisnoti, paliekam par mūžīgas dzīvības mantiniekiem pēc tās cerības. (aiōnios )
8 Tas ir patiesīgs vārds. Un to es gribu, ka tu to stipri māci, lai tie, kas Dievam tic, pastāvīgi darbojās iekš labiem darbiem. Tas cilvēkiem ir labi un derīgi.
9 Bet no ģeķīgām jautāšanām un cilts rakstiem un riešanām un strīdiem par bauslību atraujies, jo tie ir nederīgi un nelietīgi.
10 No cilvēka, kas turas pie viltīgas mācības, atkāpies pēc vienas un otras pamācīšanas,
11 Zinādams, ka tāds ir nelietis un grēko un tīšā prātā pats pazudinājās.
12 Kad es Artemu pie tevis sūtīšu vai Tihiku, tad steidzies nākt pie manis uz Nikopoli, jo es jau esmu apņēmies, tur palikt par ziemu.
13 Zenasu, to bauslības mācītāju, un Apollu izvadi krietni, tā ka tiem nekā netrūkst.
14 Un lai arī tie mūsējie mācās labos darbos pastāvīgi darboties priekš visa tā, kas vajadzīgs, lai tie nav neauglīgi.
15 Tevi sveicina visi, kas pie manis; sveicini tos, kas mūs mīl iekš ticības. Žēlastība lai ir ar jums visiem! Āmen.
