< Pāvila Vēstule Tītam 2 >

1 Bet tu runā, kā pēc tās veselīgās mācības pienākas:
یَتھارْتھَسْیوپَدیشَسْیَ واکْیانِ تْوَیا کَتھْیَنْتاں
2 Ka tiem veciem vīriem būs būt modrīgiem, godīgiem, prātīgiem, veseliem ticībā, mīlestībā, pacietībā.
وِشیشَتَح پْراچِینَلوکا یَتھا پْرَبُدّھا دھِیرا وِنِیتا وِشْواسے پْریمْنِ سَہِشْنُتایانْچَ سْوَسْتھا بھَوییُسْتَدْوَتْ
3 Tāpat tām vecām sievām, ka tām būs turēties, kā svētām pieklājās, ka nebūs citus apmelot nedz padoties dzeršanai, bet dot labu mācību,
پْراچِینَیوشِتوپِ یَتھا دھَرْمَّیوگْیَمْ آچارَں کُرْیُّح پَرَنِنْدَکا بَہُمَدْیَپانَسْیَ نِگھْناشْچَ نَ بھَوییُح
4 Ka tās pamāca tās jaunās sievas, vīru mīlēt, bērnus mīlēt.
کِنْتُ سُشِکْشاکارِنْیَح سَتْیَ اِیشْوَرَسْیَ واکْیَں یَتْ نَ نِنْدْییتَ تَدَرْتھَں یُوَتِیح سُشِیلَتامْ اَرْتھَتَح پَتِسْنیہَمْ اَپَتْیَسْنیہَں
5 Prātīgām būt, šķīstām, nama kopējām, krietnām, saviem vīriem paklausīgām, lai Dieva vārds netop zaimots.
وِنِیتِں شُچِتْوَں گرِہِنِیتْوَں سَوجَنْیَں سْوامِنِگھْنَنْچادِشییُسْتَتھا تْوَیا کَتھْیَتاں۔
6 Tos jaunos vīrus pamāci tāpat, ka tiem būs būt prātīgiem.
تَدْوَدْ یُونوپِ وِنِیتَیے پْرَبودھَیَ۔
7 Parādies pats visās lietās kā priekšzīme iekš labiem darbiem, savā mācībā skaidrs un cienīgs,
تْوَنْچَ سَرْوَّوِشَیے سْوَں سَتْکَرْمَّناں درِشْٹانْتَں دَرْشَیَ شِکْشایانْچاوِکرِتَتْوَں دھِیرَتاں یَتھارْتھَں
8 Ar veselīgiem nevainojamiem vārdiem, lai tas pretinieks top kaunā, un lai tas nevar, ko ļaunu uz mums runāt.
نِرْدّوشَنْچَ واکْیَں پْرَکاشَیَ تینَ وِپَکْشو یُشْماکَمْ اَپَوادَسْیَ کِمَپِ چھِدْرَں نَ پْراپْیَ تْرَپِشْیَتے۔
9 Tos kalpus pamāci, saviem kungiem paklausīt un visās lietās pa prātam būt un nerunāt pretī,
داساشْچَ یَتْ سْوَپْرَبھُوناں نِگھْناح سَرْوَّوِشَیے تُشْٹِجَنَکاشْچَ بھَوییُح پْرَتْیُتَّرَں نَ کُرْیُّح
10 Neko slepeni nepaņemt, bet visur labu uzticību parādīt, ka tie Dieva, mūsu Pestītāja, mācībai visās lietās par godu turas.
کِمَپِ ناپَہَرییُح کِنْتُ پُورْناں سُوِشْوَسْتَتاں پْرَکاشَیییُرِتِ تانْ آدِشَ۔ یَتَ ایوَمْپْرَکاریناسْمَکَں تْراتُرِیشْوَرَسْیَ شِکْشا سَرْوَّوِشَیے تَے رْبھُوشِتَوْیا۔
11 Jo Dieva žēlastība, kas visiem cilvēkiem pestīšanu atnes, ir atspīdējusi
یَتو ہیتوسْتْراناجَنَکَ اِیشْوَرَسْیانُگْرَہَح سَرْوّانْ مانَوانْ پْرَتْیُدِتَوانْ
12 Un mūs pamāca, lai mēs bezdievību un pasaulīgas kārības aizliegdami, šķīsti un taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī pasaulē, (aiōn g165)
سَ چاسْمانْ اِدَں شِکْشْیَتِ یَدْ وَیَمْ اَدھَرْمَّں ساںسارِکابھِلاشاںشْچانَنْگِیکرِتْیَ وِنِیتَتْوینَ نْیایینیشْوَرَبھَکْتْیا چیہَلوکے آیُ رْیاپَیامَح، (aiōn g165)
13 Gaidīdami to mūžīgo cerības labumu un tā lielā Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godības atspīdēšanu;
پَرَمَسُکھَسْیاشامْ اَرْتھَتو سْماکَں مَہَتَ اِیشْوَرَسْیَ تْرانَکَرْتُّ رْیِیشُکھْرِیشْٹَسْیَ پْرَبھاوَسْیودَیَں پْرَتِیکْشامَہے۔
14 Tas Pats par mums ir nodevies, ka mūs atpirktu no visas netaisnības un šķīstītu Sev pašam īpašus ļaudis, kas čakli dzītos uz labiem darbiem.
یَتَح سَ یَتھاسْمانْ سَرْوَّسْمادْ اَدھَرْمّاتْ موچَیِتْوا نِجادھِکارَسْوَرُوپَں سَتْکَرْمَّسُوتْسُکَمْ ایکَں پْرَجاوَرْگَں پاوَییتْ تَدَرْتھَمْ اَسْماکَں کرِتے آتْمَدانَں کرِتَوانْ۔
15 To runā un pamāci un pārmāci, stipri pavēlēdams; neviens lai tevi nenicina.
ایتانِ بھاشَسْوَ پُورْنَسامَرْتھْیینَ چادِشَ پْرَبودھَیَ چَ، کوپِ تْواں ناوَمَنْیَتاں۔

< Pāvila Vēstule Tītam 2 >