Augstā Dziesma 1
1 Salamana augstā dziesma.
Salomos Højsang.
2 Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstīšanu; jo tava mīlestība ir jo mīlīgāka nekā vīns.
Kys mig, giv mig Kys af din Mund, thi din Kærlighed er bedre end Vin.
3 Tavai eļļai ir salda smarža; tavs vārds ir izlieta eļļa, tāpēc jaunavas tevi mīl.
Lifligt dufter dine Salver, dit Navn er en udgydt Salve, derfor har Kvinder dig kær.
4 Velc mani, tad mēs tev tecēsim pakaļ; ķēniņš mani ved savos kambaros; mēs līksmosimies un priecāsimies par tevi; mēs pieminēsim tavu mīlestību vairāk nekā vīnu; patiesīgi tevi mīl.
Drag mig efter dig, kom, lad os løbe; Kongen tog mig ind i sine Kamre. Vi vil juble og glæde os i dig, prise din Kærlighed fremfor Vin. Med Rette har de dig kær.
5 Es esmu melna, bet mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, tā kā Ķedara teltis, kā Salamana gardīnes(aizkari).
Jeg er sort, dog yndig, Jerusalems Døtre, som Kedars Telte, som Salmas Forhæng.
6 Neuzlūkojiet mani, ka esmu pamelna, jo saulē esmu nodegusi; manas mātes bērni pret mani apskaitušies, tie mani likuši par vīna dārzu sargātāju; savu pašu vīna dārzu neesmu apsargājusi.
Se ej paa mig, fordi jeg er sortladen, fordi jeg er brændt af Solen. Min Moders Sønner vrededes paa mig, til Vingaardsvogterske satte de mig — min egen Vingaard vogted jeg ikke.
7 Saki man, tu, ko mana dvēsele mīl, kur tu gani, kur tu gulies pusdienā? Jo kāpēc man būs aloties pie tavu biedru ganāmiem pulkiem?
Sig mig, du, som min Sjæl har kær, hvor du vogter din Hjord, hvor du holder Hvil ved Middag. Thi hvi skal jeg gaa som en Landstryger ved dine Fællers Hjorde?
8 Ja tu to nezini, tu visu skaistākā starp sievām, tad ej jel pa avju pēdām un gani savus kazlēnus pie ganu teltīm.
Saafremt du ikke ved det, du fagreste blandt Kvinder, følg da kun Hjordens Spor og vogt dine Geder ved Hyrdernes Boliger.
9 Es tevi līdzināju, mana draudzene, ar tiem zirgiem pie Faraona ratiem.
Ved Faraos Forspand ligner jeg dig, min Veninde.
10 Tavi vaigi ir mīlīgi sprādzēs, tavs kakls pērļu rotā.
Dine Kinder er yndige med Snorene, din Hals med Kæderne.
11 Mēs tev taisīsim zelta sprādzes ar sudraba podziņām.
Vi vil gøre dig Snore af Guld med Stænk af Sølv.
12 Kamēr ķēniņš pie galda, mana nardes puķīte dod savu smaržu.
Min Nardus spreder sin Duft, mens Kongen er til Bords;
13 Mans draugs man ir mirru pušķis, pie manām krūtīm piesprausts.
min Ven er mig en Myrrapose, der ligger ved mit Bryst,
14 Mans draugs man ir vīna ķekars Enģedi vīna dārzos.
min Ven er mig en Koferklase fra En-Gedis Vingaarde.
15 Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista, tavas acis ir kā baložu acis.
Hvor du er fager, min Veninde, hvor du er fager, dine Øjne er Duer!
16 Redzi, tu esi skaists, mans draugs, un mīlīgs, un mūsu dusas vieta zaļo.
Hvor du er fager, min Ven, ja dejlig er du, vort Leje er grønt,
17 Mūsu namu baļķi ir ciedri, mūsu sijas ir cipreses.
vor Boligs Bjælker er Cedre, Panelet Cypresser!
