< Augstā Dziesma 1 >
1 Salamana augstā dziesma.
Laa rhoek khuikah Laa he Solomon kah ni.
2 Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstīšanu; jo tava mīlestība ir jo mīlīgāka nekā vīns.
Namah hlo tah misurtui lakah then tih a ka dongkah moknah neh kai m'mok lah sue.
3 Tavai eļļai ir salda smarža; tavs vārds ir izlieta eļļa, tāpēc jaunavas tevi mīl.
Namah tah situi bo neh na then pai tih situi loh na ming a puem pai. Te dongah ni hula rhoek long nang n'lungnah.
4 Velc mani, tad mēs tev tecēsim pakaļ; ķēniņš mani ved savos kambaros; mēs līksmosimies un priecāsimies par tevi; mēs pieminēsim tavu mīlestību vairāk nekā vīnu; patiesīgi tevi mīl.
Namah hnukah kai m'mawt lamtah yong mai sih. Kai he manghai loh amah imhman la n' khuen coeng. Rhoihui Namah ah ka omngaih uh tih ka kohoe uh. Nang kah hlo rhoek tah misurtui lakah ka poek uh tih vanat la nang n'lungnah uh.
5 Es esmu melna, bet mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, tā kā Ķedara teltis, kā Salamana gardīnes(aizkari).
Ka muem cakhaw Jerusalem nu rhoek tah Kedar dap banglam khaw, Solomon himbaiyan banglam khaw rhoeprhui mai.
6 Neuzlūkojiet mani, ka esmu pamelna, jo saulē esmu nodegusi; manas mātes bērni pret mani apskaitušies, tie mani likuši par vīna dārzu sargātāju; savu pašu vīna dārzu neesmu apsargājusi.
Khomik loh kai n'hmuh tih ka muem dongah nim kai nan hmuh pawh? Ka manu ca rhoek te kai taengah sai tih misurdum aka hung la kai n'khueh uh. Kamah taengkah ka misurdum ka hung pawt ah.
7 Saki man, tu, ko mana dvēsele mīl, kur tu gani, kur tu gulies pusdienā? Jo kāpēc man būs aloties pie tavu biedru ganāmiem pulkiem?
Ka hinglu kah a lungnah te kamah taengah thui lah. Melam na luem sak? Khothun ah melam na kol sak? Te boel tah balae tih na hui rhoek kah tuping taengah aka kulup bangla ka om?
8 Ja tu to nezini, tu visu skaistākā starp sievām, tad ej jel pa avju pēdām un gani savus kazlēnus pie ganu teltīm.
Huta rhoek khuiah sakthen te na ming pawt atah boiva kholaeh ah namah cet. Na maae-ca te aka dawn rhoek kah dungtlungim ah luem sak.
9 Es tevi līdzināju, mana draudzene, ar tiem zirgiem pie Faraona ratiem.
Ka cangyaeh namah tah Pharaoh leng dongkah ka marhang manu kam puet sak.
10 Tavi vaigi ir mīlīgi sprādzēs, tavs kakls pērļu rotā.
Na kam te aitlaeng neh, na rhawn khaw oidik neh damyal mai.
11 Mēs tev taisīsim zelta sprādzes ar sudraba podziņām.
Nang hamla sui aitlaeng neh cak hnathawn khaw n'saii bitni.
12 Kamēr ķēniņš pie galda, mana nardes puķīte dod savu smaržu.
Kamah kah rhai-ul tah manghai amah loh a caboei dongah a hmuehmuei la a khueh.
13 Mans draugs man ir mirru pušķis, pie manām krūtīm piesprausts.
Kamah hlo kah murrah cun tah kamah ham ka rhangsuk laklo ah rhaeh coeng.
14 Mans draugs man ir vīna ķekars Enģedi vīna dārzos.
Kamah taengkah kamah hlo tah Engedi misurdum kah tlansum thaihsu ni.
15 Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista, tavas acis ir kā baložu acis.
Ka cangyaeh tah na rhoep ne, vahui na mik khaw na sakthen ne.
16 Redzi, tu esi skaists, mans draugs, un mīlīgs, un mūsu dusas vieta zaļo.
Ka hlo nang tah na sakthen ne, mah kah soengca hingsuep khaw naepnoi bal.
17 Mūsu namu baļķi ir ciedri, mūsu sijas ir cipreses.
Lamphai tah mah im kah tungpum saeh lamtah hmaical tah mah kah paekhop saeh.