< Augstā Dziesma 8 >

1 Kaut tu būtu mans brālis, kas zīdis manas mātes krūtis? Kad es tevi atrastu ārā, es tevi skūpstītu un netaptu nicināta.
Nenrera amima nenka ra hunka nagri nensarogama mani'nantesina, knare hisine. Na'ankure vahe'mo'za nenagazage'na korora osu, amne kagira antako nehuge'za mago kea osazasine.
2 Es tevi vadītu, es tevi vestu savas mātes namā, ka tu mani mācītu; tad es tev dotu dzert jauktu vīnu un no savu granātābolu sulas.
Nagra kavre'na rempima hunami'nea a' nenrera nompinka vusine. Haganentake mnazanteti eri havia hu'nea waini tina kamugenka nenanke'na, haganentake pomigreneti tinena kamugenka nasine.
3 Viņa kreisā roka ir apakš manas galvas, un viņa labā roka mani apkampj.
Hoga kazanu naseni fitara ante harage hunenka, tamaga kazanu nanuki fanki hasine.
4 Es jūs mīļi lūdzu, Jeruzālemes meitas, ko jūs uztraucat un modinājāt mīlestību, pirms tai pašai patīk?
Jerusalemi kumate a'nemota veamo'ma aravema hu antahintahia tazeri o'otinenunkeno kna fatgo'are egahie huta huvempa hiho.
5 Kas tā tāda, kas nāk no tuksneša un atslienas uz savu draugu? Apakš ābeles es tevi esmu uzmodinājis; tur tava māte tevi ar sāpēm ir dzemdējusi, tur sāpes ir bijušas tavai dzemdētājai.
Ina mofamo ka'ma kokana atreno ne-eno, avesima nentea ne'mofo asumpina maserino ne-e? Mofamo'a huno, Negrera'ma atagu'ma nehuno kasegante'nea epoli zafa agafafima mani'nankena kavufga kazeri oti'noe.
6 Liec mani kā zieģeli pie savas sirds, kā gredzenu pie savas rokas! Mīlestība ir stipra kā nāve un viņas karstums ir varens kā elle; viņas liesmas ir degošas liesmas, Dieva liesmas. (Sheol h7585)
Taferomofo avaza'a erigiankna hunka, tumoka'amofo agofetu navrenentenka asama nehiaza hunka kazampasanafina nagrike navrento. Na'ankure navesizamofo hankanavemo'a frizamofo hankavemo'ma hiaza huno tusi hankanaveti'ne. Navesizamo'a tusi hankanavetino matipima vahe'ma asenenteankna hu'ne. Navesizamo'a teve anefamo'ma hagana hagana'ma hiaza huno hagana hagana huno marenerie. (Sheol h7585)
7 Lieli ūdeņi mīlestību nevar apdzēst, nedz upes viņu apslīcināt. Jebšu kas visu sava nama mantu gribētu dot par mīlestību, tomēr viņš paliktu tikai par apsmieklu.
Avesizamofo tevea rama'a timo'a resura osuge, tima hageno esia timo'a avesizana erino vugara osu'ne. Hagi mago ne'mo'ma avesizama mika zago fenonteti'ma tesi'zama hanige'za, vahe'mo'za tusi kiza zokago ke huntegahaze.
8 Mums ir viena maza māsa, kam krūšu vēl nav, - ko mēs ar savu māsu darīsim tai dienā, kad viņu precēs?
Nerasaro'a osi mofa mani'negeno, amima'amo'a oharage'ne. Hagi mago'a vahe'mo'zama a' erintegahune hu'zama hanageta, tagra nerasarona na'a huntegahune?
9 Ja viņa ir mūris, tad mēs uz viņu uztaisīsim sudraba torni; ja viņa ir durvis, tad mēs tās sargāsim ar ciedru dēļiem.
Hagi nersaro'ma kuma keginagna'ma huno maniresina, ana kegina agofetura silvareti zaza nona kita manineta kegava huntosine. Hagi agrama kafama maniresina, tagra sida zafagna huneta, kahantera ahekanirentosine.
10 Es biju mūris un manas krūtis bija kā torņi; tad es viņa acīs atradu mieru.
Nagra kuma keginagna hu'nogeno, amini'amo'a za'za nonkna hu'ne. Hagi navesimanentoa ne'mo'a agrama nenageno'a tusiza huno ananke nakrura nehuno avesinante'ne.
11 Salamanam bija vīna dārzs BaālAmonā, šo vīna dārzu viņš izdeva sargiem, ikviens par viņa augļiem deva tūkstoš sudraba gabalus.
Solomoni'a Ba'al-hamoni kumatera waini hoza ante'neanagi, ana waini hoza vahe'mo'za kegava hu'naze. Hagi ana hozama kegavama hu'neza zagoma troma nehaza vahe'mo'za hozama ante'za zafa rgama tagiza nona'a 1tauseni'a silva zago eme amitere hu'naze.
12 Mans vīna dārzs, kas man pieder, ir manā priekšā. Tie tūkstoš sudraba gabali ir priekš tevis, Salaman! Bet divsimt ir priekš viņa augļu sargiem.
Hianagi nagri waini hoza nagri su'ankina amigahuankino, Solomoni'a 1tausenia silva zagoa miza osegahie. Hianagi 200'a sekeli zagoreti hozama kegavama nehaza vahera mizana zamigahue.
13 Tu, kas tais dārzos dzīvo, tie biedri tavu balsi ņem vērā, dodi man to dzirdēt.
Hozafima mani'namoka, nagrane nemaniza vahe'mo'za kagri kagerukura zamagesa ante'za nentahize. Hagi natrege'na kagerura antahi'neno.
14 Steidzies, mans draugs, un esi tā kā stirna vai kā jauns briedis pa smaržīgiem puķu kalniem.
Navesima negantomoka gezeriema nehaza afi ve dia afumo'ma nehiaza nehunka, kasefa afi ve dia afumo'ma mananentake zama me'nea agonaramimpima vanoma nehiaza hunka ame hunka nagritega eno.

< Augstā Dziesma 8 >