Augstā Dziesma 7
1 Cik skaisti ir tavi soļi kurpēs, tu valdnieka meita. Tavi gurni tā ir salikti kā divas sprādzes, ko gudra meistara roka darījusi.
«I shahzadining qizi, Keshliringde séning qedemliring némidégen güzel! Tolghighan yampashliring göherlerdek, Chéwer hünerwen qolining hüniridur.
2 Tavs klēpis ir kā apaļš biķeris, kam dzēriena netrūkst; viņš ir kā kviešu kopa, apsprausta ar lilijām.
Kindiking yumulaq bir qedehtur; Uning ebjesh sharabi kem emes; Qorsiqing bughday döwisidur, Etrapigha niluperler olishidu.
3 Tavas krūtis ir kā divas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi.
Ikki köksüng ikki maraldek, jerenning qoshkézikidur;
4 Tavs kakls ir kā tornis no ziloņkauliem, tavas acis ir kā tie dīķi Hešbonē pie Batrabim vārtiem, tavs deguns ir kā tornis uz Lībanus, kas pret Damasku skatās.
Boynung pil chishliridin yasalghan munardur; Közliring Bat-Rabbim qowuqi boyidiki Heshbon kölchekliridek, Burnung Demeshqqe qaraydighan Liwan munaridektur;
5 Tava galva uz tevis ir kā Karmels, un tavi kuplie galvas mati kā purpurs, ķēniņš ar bizēm saistīts.
Üstüngde béshing Karmel téghidek turidu; Béshingdiki örüme chachliring sösün rengliktur, Padishah büdür chachliringning mehbusidur.
6 Cik skaista un cik mīlīga tu esi, ak mīlestība ar saviem jaukumiem!
I söyginim, huzurlar üchün shunche güzel, shunche yéqimliqtursen!
7 Šis tavs augums ir līdzīgs palma kokam un tavas krūtis vīna ķekariem.
Séning boyung palma derixidek, Köksüng üzüm ghunchiliridektur.
8 Es sacīšu: es kāpšu uz palma koku, es tveršu viņa zarus, lai tavas krūtis ir kā ķekari pie vīna koka, un tava vaiga smarža kā āboli,
Men: — «Palma derixi üstige chiqimen, Shaxlirini tutup yamishimen; Köksiliring derweqe üzüm tal ghunchiliridek, Burnungning puriqi almilardek, tanglayliringning temi eng ésil sharabdektur...».
9 Un tava mute kā labs vīns, kas manam draugam viegli ieiet un miegaino lūpas dara runājam.
«...méning söyümlükümning gélidin siliq ötüp, Lewler, chishlardin téyilip chüshsun...!
10 Es piederu savam draugam, un sirds viņam nesās uz mani.
Men méning söyümlükümningkidurmen, Uning teqazzasi manga qaritilidu».
11 Nāc, mans draugs, ejam laukā, mitīsim ciemos.
«I söyümlüküm, kéleyli, Étizlargha chiqayli; Yézilarda tünep kéleyli,
12 Iesim agri uz vīna dārziem, lūkosim, vai vīna koks zied, vai jaunie pumpuri sprāgst, un granātu koki plaukst. Tur es tev rādīšu savu mīlestību.
Üzümzarliqqa chiqishqa baldur orundin turayli, Üzüm tallirining bixlighan-bixlimighanliqini, Chécheklerning échilghan-échilmighanliqini, Anarlarning berq urghan-urmighanliqini köreyli; Ashu yerde muhebbetlirimni sanga béghishlaymen.
13 Tie dudaīm dod smaržu, un pie mūsu durvīm ir visādi dārgi augļi, jauni un veci; mans draugs, es tos priekš tevis esmu glabājusi.
Muhebbetgüller ashu yerde öz puriqini puritidu; Ishiklirimiz üstide herxil ésil méwe-chiwiler bardur, Yéngi hem konimu bardur; Sen üchün ularni toplap teyyarlidim, i söyümlüküm!»
