Augstā Dziesma 7
1 Cik skaisti ir tavi soļi kurpēs, tu valdnieka meita. Tavi gurni tā ir salikti kā divas sprādzes, ko gudra meistara roka darījusi.
Kako krasna so tvoja stopala s čevlji, oh prinčeva hči! Sklepi tvojih stegen so podobni draguljem, delo rok spretnega delavca.
2 Tavs klēpis ir kā apaļš biķeris, kam dzēriena netrūkst; viņš ir kā kviešu kopa, apsprausta ar lilijām.
Tvoj popek je podoben okrogli čašici, ki noče žgane pijače. Tvoj trebuh je podoben kupu pšenice, obsutemu z lilijami.
3 Tavas krūtis ir kā divas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi.
Tvoji dve dojki sta podobni dvema mladima srnama, ki sta dvojčici.
4 Tavs kakls ir kā tornis no ziloņkauliem, tavas acis ir kā tie dīķi Hešbonē pie Batrabim vārtiem, tavs deguns ir kā tornis uz Lībanus, kas pret Damasku skatās.
Tvoj vrat je kakor stolp iz slonovine, tvoje oči [so] podobne ribnikom v Hešbónu, pri Batrabímskih velikih vratih. Tvoj nos je kakor libanonski stolp, ki gleda proti Damasku.
5 Tava galva uz tevis ir kā Karmels, un tavi kuplie galvas mati kā purpurs, ķēniņš ar bizēm saistīts.
Tvoja glava na tebi je podobna Karmelu in lasje tvoje glave [so] podobni škrlatu; kralj je zadržan v galerijah.
6 Cik skaista un cik mīlīga tu esi, ak mīlestība ar saviem jaukumiem!
Kako lepa in kako prijetna si ti, oh ljubezen, za naslade!
7 Šis tavs augums ir līdzīgs palma kokam un tavas krūtis vīna ķekariem.
Ta tvoja postava je podobna palmovemu drevesu in tvoje prsi grozdom grozdja.
8 Es sacīšu: es kāpšu uz palma koku, es tveršu viņa zarus, lai tavas krūtis ir kā ķekari pie vīna koka, un tava vaiga smarža kā āboli,
Rekel sem: »Šel bom gor k palmovemu drevesu, zgrabil bom njegove veje. Sedaj bodo tudi tvoje prsi kakor grozdi vinske trte in vonj tvojega nosu podoben jabolkom
9 Un tava mute kā labs vīns, kas manam draugam viegli ieiet un miegaino lūpas dara runājam.
in nebo tvojih ust podobno najboljšemu vinu za mojega ljubljenega, ki gre medéno dol, povzročujoč ustnicam tistih, ki spijo, da spregovorijo.«
10 Es piederu savam draugam, un sirds viņam nesās uz mani.
Jaz sem svojega ljubljenega in njegovo hrepenenje je po meni.
11 Nāc, mans draugs, ejam laukā, mitīsim ciemos.
Pridi, moj ljubljeni, pojdiva na polje, prenočujva v vaseh.
12 Iesim agri uz vīna dārziem, lūkosim, vai vīna koks zied, vai jaunie pumpuri sprāgst, un granātu koki plaukst. Tur es tev rādīšu savu mīlestību.
Vstaniva zgodaj k vinogradom, poglejva, ali trta cveti, ali se pojavlja nežno grozdje in granatna jabolka brste. Tam ti bom dala svoje ljubezni.
13 Tie dudaīm dod smaržu, un pie mūsu durvīm ir visādi dārgi augļi, jauni un veci; mans draugs, es tos priekš tevis esmu glabājusi.
Nadliščki dajejo vonj in pri naših velikih vratih so vse vrste prijetnih sadov, novi in stari, ki sem jih oskrbela zate, oh moj ljubljeni.
