Augstā Dziesma 7
1 Cik skaisti ir tavi soļi kurpēs, tu valdnieka meita. Tavi gurni tā ir salikti kā divas sprādzes, ko gudra meistara roka darījusi.
Kva ne'mofo mofamoka kagia noma antaninana kagamo'a hirantoza hu'ne. Kagiamo'a knarezantfa hu'neankino, keonke'zama tro'ma hu'are'ma knare'ma hu'nea vahe'mo'ma havere'ma eri vimago huno marerirafa avasesezama tro hunteankna huno hentofaza hu'ne.
2 Tavs klēpis ir kā apaļš biķeris, kam dzēriena netrūkst; viņš ir kā kviešu kopa, apsprausta ar lilijām.
Hagi mnanentake zane wainima eri haviama hunentaza kapugna huno kriko'mo'a knare zantfa hu'ne. Hagi kamumo'a witi herafintazageno hihi huno mareriaza huno marerinegeno, liliema nehaza trazamofo amosrenu avasase hugagintazageno asivaziankna huno knare zantfa hu'ne.
3 Tavas krūtis ir kā divas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi.
Tare aminka' amokea tare anenta dia afukna nehuke, gezelie nehaza kugave'za dia afukna hu'na'e.
4 Tavs kakls ir kā tornis no ziloņkauliem, tavas acis ir kā tie dīķi Hešbonē pie Batrabim vārtiem, tavs deguns ir kā tornis uz Lībanus, kas pret Damasku skatās.
Knankemo'a mani'nezama kuma kegavama nehaza noma elefanti aveteti kinazankna huno hentofaza hu'ne. Hanki kavurga raremokea Hesboni kumapine, Bat-rabimi kuma kafante me'nea tirutamimpinti ru marave hiankna huno hentofaza hu'ne. Kagonamo'a Lebanoni kumate mani'nezama kegavama nehaza za'za nomo'ma Damaskasi kaziga avugosa hunteankna huno knare'zantfa hu'ne.
5 Tava galva uz tevis ir kā Karmels, un tavi kuplie galvas mati kā purpurs, ķēniņš ar bizēm saistīts.
Hagi kasenimo'a mesga huno Kameli agonagna nehigeno, kazokamo'a kini ne'mofo tavravegna hu'ne. Hagi e'i ana kazoka kutera kini ne'mo'a evuramigahie.
6 Cik skaista un cik mīlīga tu esi, ak mīlestība ar saviem jaukumiem!
Navesima negantoa mofamoka kagra marerigatere zagani'a mani'nane. Kagri kavufgare'ma mika zama me'nea zamo'a nazeri muse nehige'na, nagra tusiza hu'na navesinegantoe.
7 Šis tavs augums ir līdzīgs palma kokam un tavas krūtis vīna ķekariem.
Kagra tofe zafagna hunka za'za hu'nankeno, aminka'araremokea tofe zafamo asite asite ragama renteankna hu'na'e.
8 Es sacīšu: es kāpšu uz palma koku, es tveršu viņa zarus, lai tavas krūtis ir kā ķekari pie vīna koka, un tava vaiga smarža kā āboli,
Hagi nagra tofe zafare marerina raga'a azerigahue. Tare aminka'amokea grepi ragamo'ma hiaza nehigeno, kasimu'ma nentakeno'a epoli zafa ragamo'ma neviankna mna nevie.
9 Un tava mute kā labs vīns, kas manam draugam viegli ieiet un miegaino lūpas dara runājam.
Hagi nagi'ma nenankeno'a, haga'amo'a knare zantfama hu'nea wainima nenogeno, haganentake'ma huno nagipima uramiankna nehie.
10 Es piederu savam draugam, un sirds viņam nesās uz mani.
Nagra ve'nimofo su'za manugeno, agra tusiza huno avesi nenante.
11 Nāc, mans draugs, ejam laukā, mitīsim ciemos.
Navesima negantoa ne'moka egeta avo'nompi vano nehuta, osi kumatamimpi umasamneno.
12 Iesim agri uz vīna dārziem, lūkosim, vai vīna koks zied, vai jaunie pumpuri sprāgst, un granātu koki plaukst. Tur es tev rādīšu savu mīlestību.
Nanterame otita waini hozafi vuta, waini zafamo'ma amuma marege amosrema rupokrasege'ma hu'nenigura ome kegahu'e. Ana nehuta pomigreneti zafamo'ma amosrema ahenenigura negeta, anampi navesima negantoa zana eri kaveri hugahue.
13 Tie dudaīm dod smaržu, un pie mūsu durvīm ir visādi dārgi augļi, jauni un veci; mans draugs, es tos priekš tevis esmu glabājusi.
E'i anampi mentreki zafa ragamo'a, tusi mna nevina kahantirera maka knare'nare zafa raga nemena, kasefa ragane korapa zafa raganena megahiankino, e'i ana suzantamina navesima negantomoka antegante'noe.
