Augstā Dziesma 7
1 Cik skaisti ir tavi soļi kurpēs, tu valdnieka meita. Tavi gurni tā ir salikti kā divas sprādzes, ko gudra meistara roka darījusi.
Mano kaka tiendeni beyo kirwako pat pat, yaye nyar joka ruoth! Tiendeni pichni ka kite ma nengogi tek, ka gima jopecho molony ema opayo.
2 Tavs klēpis ir kā apaļš biķeris, kam dzēriena netrūkst; viņš ir kā kviešu kopa, apsprausta ar lilijām.
Pendi ogomo ka wend agwata, ma divai moru maber ok rumie. Nungoni chalo pidh ngano mochok kaachiel, ma ondanyo olworo koni gi koni.
3 Tavas krūtis ir kā divas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi.
Thundeni chalo gi nyithind mwanda ariyo, gichalo gi nyithind mwanda ma rude.
4 Tavs kakls ir kā tornis no ziloņkauliem, tavas acis ir kā tie dīķi Hešbonē pie Batrabim vārtiem, tavs deguns ir kā tornis uz Lībanus, kas pret Damasku skatās.
Ngʼuti chalo gi kar ngʼicho motingʼore gi malo molos gi lak liech. Wengeni nyawni ka pi Yawo mar Heshbon but rangach mar Bath Rabim. Umi chalo gi kar ngʼicho motingʼore gi malo mar Lebanon momanyore gi Damaski.
5 Tava galva uz tevis ir kā Karmels, un tavi kuplie galvas mati kā purpurs, ķēniņš ar bizēm saistīts.
Wiyi miyi duongʼ mana ka Got Karmel, yie wiyi to ochanore ka orengo mar ruoth, kendo omako pach ruoth.
6 Cik skaista un cik mīlīga tu esi, ak mīlestība ar saviem jaukumiem!
Mano kaka ijaber kendo imiya mor, mano kaka imora, yaye jaherana!
7 Šis tavs augums ir līdzīgs palma kokam un tavas krūtis vīna ķekariem.
Dendi odongo mana ka othith, to thundi to chalo mana ka olemo, mogudore kanyachiel.
8 Es sacīšu: es kāpšu uz palma koku, es tveršu viņa zarus, lai tavas krūtis ir kā ķekari pie vīna koka, un tava vaiga smarža kā āboli,
Ne awacho niya, “Abiro lwenyo yiend othith; nyaka amak olembe gi lweta.” Mad thundeni chal gi olemb, mzabibu mochokore kanyachiel, to tik mar muchi chal gi olemo mayom,
9 Un tava mute kā labs vīns, kas manam draugam viegli ieiet un miegaino lūpas dara runājam.
kendo dhogi chal mana gi divai mamit. Nyako Mad divai lor mos e dwond jaherana, kamol mos e kind lewe kod lekene komadhe.
10 Es piederu savam draugam, un sirds viņam nesās uz mani.
An mar jaherana, kendo gombone ni kuoma.
11 Nāc, mans draugs, ejam laukā, mitīsim ciemos.
Bi, jaherana, bi wadhi waba ei gwengʼ, kendo wanind oko e bunge.
12 Iesim agri uz vīna dārziem, lūkosim, vai vīna koks zied, vai jaunie pumpuri sprāgst, un granātu koki plaukst. Tur es tev rādīšu savu mīlestību.
Bi wamondi gokinyi wadhi, e puothe mzabibu mondo wangʼiane, ka mzabibu oseolo, bende wangʼiane ka gisechako thiewo, kendo ka olembe mongʼinore oselokore makwar; kuno, ema abiro miyie herana.
13 Tie dudaīm dod smaržu, un pie mūsu durvīm ir visādi dārgi augļi, jauni un veci; mans draugs, es tos priekš tevis esmu glabājusi.
Kuno ema inyalo winjoe tik mar mandrake, kendo e odwa kanyo okanni gik mamit, motingʼo gik machon gi manyien, ma asebedo ka akanoni, yaye jaherana.
