Augstā Dziesma 7
1 Cik skaisti ir tavi soļi kurpēs, tu valdnieka meita. Tavi gurni tā ir salikti kā divas sprādzes, ko gudra meistara roka darījusi.
Aw angraeng canu, na buen ih khokpanai hoiah kawkruk maw nam cuk! Na khoknawk loe ban tok sah kop kami mah sak ih atho kaom thlung baktiah oh.
2 Tavs klēpis ir kā apaļš biķeris, kam dzēriena netrūkst; viņš ir kā kviešu kopa, apsprausta ar lilijām.
Na laelung loe aqai angbuet luet misurtui boengloeng baktiah oh moe, na kaeng loe lili pawk mah takui ih cangqui baktiah oh.
3 Tavas krūtis ir kā divas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi.
Na tahnunawk loe caa kangphae tasuk caa hnik baktiah oh.
4 Tavs kakls ir kā tornis no ziloņkauliem, tavas acis ir kā tie dīķi Hešbonē pie Batrabim vārtiem, tavs deguns ir kā tornis uz Lībanus, kas pret Damasku skatās.
Na tahnong loe tasaino hoiah sak ih imsang baktiah oh; na mik loe Bath Rabbim khongkha taeng ih, Heshbon tuili baktiah oh moe, na hnah loe Damaska bangah anghae Lebanon ih imsang hoiah anghmong.
5 Tava galva uz tevis ir kā Karmels, un tavi kuplie galvas mati kā purpurs, ķēniņš ar bizēm saistīts.
Na lu loe Karmel mae baktiah oh moe, na sam loe amling hup; siangpahrang loe pakhui ih sam mah zaeng caeng boeh.
6 Cik skaista un cik mīlīga tu esi, ak mīlestība ar saviem jaukumiem!
Aw tlangai, nang loe ka poek nawm hanah kawkruk maw krang na hoih moe, palung hanah na kap!
7 Šis tavs augums ir līdzīgs palma kokam un tavas krūtis vīna ķekariem.
Na somsanghaih loe ungsikung baktiah oh, na tahnunawk loe kangbom misurthaih baktiah oh.
8 Es sacīšu: es kāpšu uz palma koku, es tveršu viņa zarus, lai tavas krūtis ir kā ķekari pie vīna koka, un tava vaiga smarža kā āboli,
Ungsikung pongah ka dawh tahang moe, tanghangnawk to ka khaeh han, tiah ka thuih; na tahnu loe kangbom misurthaih baktih, nang hah ih takhi loe hmuihoih epal thaih baktiah om nasoe;
9 Un tava mute kā labs vīns, kas manam draugam viegli ieiet un miegaino lūpas dara runājam.
na pakha loe ka tlangai hanah kahoih koek misurtui ah oh, misurtui loe ka tlangai khaeah long moe, amzaita hoiah ka-iip kaminawk ih pahni ah long pae.
10 Es piederu savam draugam, un sirds viņam nesās uz mani.
Kai loe ka tlangai hanah ni ka oh, anih koehhaih loe ka nuiah oh.
11 Nāc, mans draugs, ejam laukā, mitīsim ciemos.
Ka tlangai, angzo ah, taw ah caeh hoi si; avangnawk thungah qumhto om hoi si.
12 Iesim agri uz vīna dārziem, lūkosim, vai vīna koks zied, vai jaunie pumpuri sprāgst, un granātu koki plaukst. Tur es tev rādīšu savu mīlestību.
Khawnthaw ah angthawk hoi si loe, misur takha ah caeh hoi si; misurkung tadok vai, apawk boeh vai, pomegranat thingthai kung doeh tadok tacawt boeh vai, tito khen hoi si! To ahmuen ah kang palunghaih kang paek han.
13 Tie dudaīm dod smaržu, un pie mūsu durvīm ir visādi dārgi augļi, jauni un veci; mans draugs, es tos priekš tevis esmu glabājusi.
Mandrak thingkung hoiah hmuihoih to amsong, caak kahoih congca athaih kangquem hoi kangtha to tlangai nang hanah, kaimacae ih khongkha taengah kang suek pae.
