Augstā Dziesma 7
1 Cik skaisti ir tavi soļi kurpēs, tu valdnieka meita. Tavi gurni tā ir salikti kā divas sprādzes, ko gudra meistara roka darījusi.
“Di da a: fini ida: iwanedafa. Dia emo, dia emo salasu ganodini da isisima: goi ba: sa. Dia masele dalegala: i da fedege liligi hahamosu dawa: dui dunu ea hamosu defele gala.
2 Tavs klēpis ir kā apaļš biķeris, kam dzēriena netrūkst; viņš ir kā kviešu kopa, apsprausta ar lilijām.
Dia semogofo da ononoi faigelei waini hanoga nabane, ebelemu da hamedei agoane ba: sa. Dia bulu ga: su da widi dabosu amo ‘lili’ mosoi amoga bului agoai ba: sa.
3 Tavas krūtis ir kā divas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi.
Dia dodo da ‘dia’ ohe aduna lalelegei amola ‘gasele dia’ aduna agoane ba: sa.
4 Tavs kakls ir kā tornis no ziloņkauliem, tavas acis ir kā tie dīķi Hešbonē pie Batrabim vārtiem, tavs deguns ir kā tornis uz Lībanus, kas pret Damasku skatās.
Dia galogoa da ‘aifoli’ diasu sedade gagagula heda: i agoane ba: sa. Dia si elea da hano wayabo Hesiabone moilai bai bagade amo ea logo holei gadenene diala, agoai ba: sa. Dia mi da Lebanone diasu sedade gagagula heda: i amo da Dama: sagase moilai bai bagadega, sosodo aligisu dunu amo moilai ouligimusa: esaloma: ne gagui, agoaiwane noga: idafa ba: sa.
5 Tava galva uz tevis ir kā Karmels, un tavi kuplie galvas mati kā purpurs, ķēniņš ar bizēm saistīts.
Gamele Goumi da gadodafa agoai, di da dia dialuma gadoba: le gadole ahoa. Dia dialumasa da ‘sa: dini’ abula ea ela: mai agoai ba: sa. Ea isisima: goi da hina bagade gagulaligimu defele gala.
6 Cik skaista un cik mīlīga tu esi, ak mīlestība ar saviem jaukumiem!
Di da isisima: goidafa! Dia noga: idafa sasagesu hou amo da dunu gumima: ne agoane hamosa.
7 Šis tavs augums ir līdzīgs palma kokam un tavas krūtis vīna ķekariem.
Di da gumudi ifa agoane, da: da: lole ahoa. Dia dodo da dadi fage sosogoi agoane ba: sa.
8 Es sacīšu: es kāpšu uz palma koku, es tveršu viņa zarus, lai tavas krūtis ir kā ķekari pie vīna koka, un tava vaiga smarža kā āboli,
Na da dadi ifaba: le heda: le, ea fage faimu. Na da dia dodo waini fage sosogoi agoai ba: sa, amola dia mifo amo ‘a: bele’ fage ea gabusiga: defele gala.
9 Un tava mute kā labs vīns, kas manam draugam viegli ieiet un miegaino lūpas dara runājam.
Amola dia lafi da baligili noga: i waini defele gala.” Uda da amane sia: sa, “Defea! Amo waini hano da moloiwane na sasagesu dunu masunu da defea. Waini hano da ea lafi amola ea bese amodili musa: le sa: imu da defea.
10 Es piederu savam draugam, un sirds viņam nesās uz mani.
Na da na sasagesu dunu ea: Amola e da na hanasa.
11 Nāc, mans draugs, ejam laukā, mitīsim ciemos.
Na dogolegei! Misa! Ani da hamega gadili amoga asili, diasu gilisisu fonobahadi amo ganodini gasi afae golamu.
12 Iesim agri uz vīna dārziem, lūkosim, vai vīna koks zied, vai jaunie pumpuri sprāgst, un granātu koki plaukst. Tur es tev rādīšu savu mīlestību.
Ani da hahabedafa wa: legadole, waini efe sagai muni, heda: bayale amola sogea da falegabeyale, amola ‘bomegala: nidi’ ifa sogea heda: bayale abodemu. Amogawi na da dima sasagesu imunu.
13 Tie dudaīm dod smaržu, un pie mūsu durvīm ir visādi dārgi augļi, jauni un veci; mans draugs, es tos priekš tevis esmu glabājusi.
Di da ‘ma: nadala: ige’ ea gabusiga: noga: idafa nabimu. Amola fage noga: idafa ania logo ga: su gadenene ligi dialebe ba: mu. Na dogolegei! Na gaheabolo amola hea hahawane hamosu amo dima imunusa: modai diala.
