Augstā Dziesma 6
1 Kurp tavs draugs ir nogājis, tu visu skaistākā starp sievām? Uz kuru pusi tavs draugs ir griezies, ka mēs līdz ar tevi viņu meklējam.
Kagi kagonamo'ma aravama ohe hentofa mofamoka kagu'aretima hunka kavesima nentana nera iga vu'ne? Kaza huta hakegahunanki, ina kantega rukrahera huno vu'ne?
2 Mans draugs ir nogājis savā dārzā, pie tām smaržīgām dobēm, pa dārzu pastaigāties un lilijas lasīt.
Avesima nentoa ne'mo'a mananentake zama me'nea hoza'arega uramino, sipisipi afuzaga'a kegava nehuno liliema nehaza tra'zamofo amosre'a asenaku vu'ne.
3 Mans draugs ir mans un es esmu viņa, kas starp lilijām gana.
Nagra nagu'aretima hu'na navesi nentoa nemofo suza manugeno, nagu'aretima hu'na avesima nentoa ne'mo'a, nagri suza mani'neankino, agra liliema nehaza trazampi sipisipi afuzaga kegava huno vano nehie.
4 Tu esi skaista, mana draudzene, tā kā Tirca, mīlīga kā Jeruzāleme, briesmīga kā kara spēki ar karogiem.
Kagra hentofa a'ni'a mani'nankeno, kavufgaretira Tirza kumamo'ma hiaza huno so'e zantfa hu'ne. Kagra Jerusalemi kumamo'ma knare'zantfama hiaza hunka knarezantfa nehunka, sondia vahe'mo'zama krauefama (flek) eri'za otizankna hu'nane.
5 Nogriez savas acis no manis, jo tās mani pārvarējušas. Tavi mati ir kā kazu pulks, kas guļ uz Gileād kalna.
Kavuraga keamne huo, na'ankure kavugura koro nehue. Kazokamo'a hagerimo'ma rukranto krantoma nehiaza nehigeno, meme afu kevumo'za Giliati agonafinti takaure takaure hu'za eramizankna hu'ne.
6 Tavi zobi ir kā avju pulks, kas nāk no peldēšanas, kas visas dvīņus vedās, un neviena starp viņām nav neauglīga.
Meni sipisipi afu ti frente'za azeri agru hazageno efe anentake hiankna kavemo'a hu'ne. Anagamine fenkamine kavemo'a tragave huno knare zantfa hu'neankino, regasima nehankeno'a efeke huno knare nehie.
7 Tavi vaigi ir kā granātābola puses aiz tava galvas apsega.
Tare kameragemokea kavugosama refite'nana tavaravefintira pomigreneti, zafa ragamofo avufgaretima hiaza huno koranke nehie.
8 Sešdesmit ir ķēniņienes un astoņdesmit liekas sievas un tas jaunavu pulks nav izskaitāms.
Kini ne'mofo a'nea 60'a kuini manizageno, henka a'ne'a 80'a manizageno, ohampriga'a vene omase mofa'nea mani'nazanagi,
9 Bet viena vienīga ir mans balodis, mana sirds skaidrā, tā vienīgā savai mātei, tā mīļākā savai dzemdētājai. Kad tās meitas viņu redz, tad tās viņu teic, ķēniņienes un liekās sievas viņu slavē.
nagri maho nama agra hiranto zaga mani'neankino, agra ruzahu knazaga mani'ne. Nerera'ma magoke'ma ante'neno agrikuke'ma nehia mofa mani'ne. Muna'nemo'za agrira husga hunentazageno, kini nemofo a'neramimo'zane henka a'neramimo'zane vene omase mofanemo'zanena zagame hu'za agi'a erisga nehaze.
10 Kas tā tāda, kas spīd kā auseklis, skaista kā mēnesis, skaidra kā saule, briesmīga kā karaspēki ar karogiem?
Iza avufgafinti rumsa nehie? Avufgafintira ikamo'ma remsama nehiaza nehigeno, zagemofo avunasisimo'ma nehiaza nehigeno, sondia vahe'mo'za krauvefa eri'za oti'zankna huno konarari'amo'a hentofaza hu'ne.
11 Es nogāju riekstu dārzā, redzēt zaļos augļus pie upes, un lūkot, vai vīna koks zied un granātu koki plaukst.
Krepimo'ene pomigreneti zafamo'ma amosrema ahege, asinama eri marege'ma hu'ne'nia ome ke'naku, zafa rgama renentea zafa hoza agupofi urami'noe.
12 Es nesajutu, ka mana dvēsele mani bija pacēlusi uz manas slavētās tautas goda ratiem.
Navesizamo'a ugagota kva ne'mofo karisifi me'nege'na kena antahina nehu'na antri nehue.
13 Atgriezies, atgriezies, ak Sulamite! Atgriezies, atgriezies, ka mēs tevi varam skatīt. Ko jūs redzat pie Sulamites? Kā diešanu pie Mahānaīma.
Ete rukrahe hunka eno. Sulamu kumateti mofamoka ete eno, ete egeta kagamneno. Higeno mofamo'a huno, Tarefima manimpima hu'za zamagama netrazafina, Nagafare nagenakura nehaze?
