< Augstā Dziesma 5 >

1 Es nāku savā dārzā, mana māsa, mīļā brūte; es plūcu savas mirres un savu balzamu, es ēdu savas šūnas ar savu medu, es dzeru savu vīnu un savu pienu. Ēdiet, mīļie, dzeriet un padzeraties, draugi!
Mutan se su saok sik, su nga ako in payuk se, Nga utyak nu in ima luk. Nga kunsani mwe akkeng luk wi myrrh; Nga engankin eman honey luk ma oan in nien honey uh; Ac nga nim wain ac milk nimuk. Komtal mwet kawuk luo an, mongo ac nim Nwe ke na komtal mutkakinya lungse lomtal!
2 Es guļu, bet mana sirds ir nomodā; tā ir mana drauga balss, kas klaudzina: atdari man, mana māsa, mana draudzene, mans balodis, mana sirds skaidrā; jo mana galva ir rasas pilna, mani mati ar nakts lāsēm.
Ke nga oan in motul, insiuk ngetnget na. Oana ngan lohng mu el su nga lungse el towol srungul uh. Ikasla nga in utyak, mutan su saok sik, Kom su kuiyuk, ac oana wuleoa nutik. Insifuk sroksroki ke aunfong, Ac aunsifuk olalaek ke ohu uh.
3 „Es savus svārkus esmu novilkusi, kā man tos atkal būs apvilkt? Es savas kājas esmu mazgājusi, kā man tās atkal būs darīt netīras?“
Nga sarukla nuknuk luk ah tari; Mwe mea nga in sifil nuknukyang? Nga ohlla niuk tari; Mwe mea ngan sifil akfohkfokyela?
4 Mans draugs savu roku stiepa pa logu, un mana sirds par to trīcēja.
El su nga pwar se el isongang paol nu in mutunoa, Ac nga pulakin pwar na yohk insiuk.
5 Es pacēlos, savam draugam atdarīt, un no manām rokām pilēja mirres un no maniem pirkstiem tekošas mirres pie durvju atslēgas.
Nga tukakek in ikasla elan utyak. Pouk mosrweyukla ke myrrh, Ac kufinpouk ke sronin myrrh Ke nga saplakang nu ke mwe ikak ke srungul uh.
6 Es savam draugam atdarīju, bet mans draugs bija projām, viņš bija aizgājis. Mana dvēsele izgāja pēc viņa vārdiem. Es viņu meklēju, bet es viņu neatradu; es viņu saucu, bet viņš man neatbildēja.
Nga ikasla srungul uh nu sel su nga lungse, Tuh el nu som tari. Nga lukunna mulalla ke nga tia lohngak pusracl! Nga sokol tuh tia ku in konalak; Nga pangnol, a el tia topukyu.
7 Sargi, kas pilsētā iet apkārt, mani atrada; mani sita un mani ievainoja; tie mūru sargi norāva manu apsegu no manis.
Mwet topang su forfor taran siti uh elos liyeyuyak. Elos puokyuwi ac kanteyuwi; Mwet liyaung pot uh elos tulakunla nuknuk se ma afinyu.
8 Es jums piekodināju, Jeruzālemes meitas, kad jūs manu draugu atrodat, ko jūs viņam sacīsiet? Ka es esmu apsirgusi no mīlestības.
Kowos mutan Jerusalem, wulema nu sik Lah kowos fin konauk el su nga lungse, Kowos ac fahkang nu sel lah nga kuf na pwaye ke nunkeyal.
9 Kāds tad ir tavs draugs pār citiem draugiem, tu visuskaistākā starp sievām? Kāds ir tavs draugs pār citiem draugiem, ka tu mums tā esi piekodinājusi?
Kom su oaskulana inmasrlon mutan uh, Ya mukul se ingan sie liki na mukul nukewa? Mea se arulana wo kacl uh Ku kut in orek wulela nu sum kac?
10 Mans draugs ir balts un sarkans, pārāks pār tūkstošiem.
Mukul se nga lungse inge el ku ac fokoko finsroa; Inmasrlon mukul nukewa, wangin sie oana el.
11 Viņa galva ir visušķīstākais zelts, viņa mati ir kupli jo kupli, melni kā krauklis.
Mutal oana wolana lun gold uh; Aunsifal makoskos Ac sroalsroal oana sie won raven.
12 Viņa acis ir kā baložu acis pie ūdens strautiem, ar pienu mazgātas, skaistā pilnumā.
Atronmutal kato oana wuleoa sisken sie unon in kof, Wuleoa ma fasrfasr oana milk, ac tu pe infacl srisrik uh.
13 Viņa vaigi ir kā balzama dobes, tā kā smaržīgas puķes uz pakalniem. Viņa lūpas ir kā rozes, kur pil tekošas mirres.
Foulin likintupal keng oana sie ima Ma sessela ke mahsrik ac ma keng uh. Ngoasrol oana kiuf uh, Ma sroksrok ke sronin myrrh.
14 Viņa rokas ir kā zelta gredzeni ar turķizu akmeņiem pildīti. Viņa miesa ir kā daiļš ziloņkaulu darbs, ar safīriem pušķots;
Wo lumweyen paol, Ac el ringkin ring ma yunla ke wek saok. Manol fwel oana fweliyen ivory Ma naweyuk ke eot sapphire.
15 Viņa lieli ir kā marmora pīlāri uz visšķīstākā zelta pamatiem. Viņa augums ir kā Lībanus, dižens kā ciedri.
Nial oana sru orekla ke eot alabaster Ma loangeyukyak ke gold. Woiyen lumahl oana Fineol in acn Lebanon, Ac ku oana sak cedar we.
16 Viņa mute ir salda, un visa viņa būšana ļoti mīlīga. Tāds ir mans draugs, un tāds ir mans mīļākais, Jeruzālemes meitas.
Emwem oalul ke nga ngok uh, Ac nga lungse ma nukewa kacl. Mutan Jerusalem, Pa inge luman kawuk luk su nga lungse.

< Augstā Dziesma 5 >