Augstā Dziesma 5
1 Es nāku savā dārzā, mana māsa, mīļā brūte; es plūcu savas mirres un savu balzamu, es ēdu savas šūnas ar savu medu, es dzeru savu vīnu un savu pienu. Ēdiet, mīļie, dzeriet un padzeraties, draugi!
U A komo au iloko o ko'u kihapai, e ko'u kaikuwahine, e ka'u wahine; Ua ohi au i ko'u mura mea ala; Ua ai au i ko'u waihona meli me ko'u meli; Ua inu au i ko'u waina me ko'u waiu; E ai, e ko'u poe makamaka, E inu, oia hoi, e inu nui, e ka'u poe i aloha'i.
2 Es guļu, bet mana sirds ir nomodā; tā ir mana drauga balss, kas klaudzina: atdari man, mana māsa, mana draudzene, mans balodis, mana sirds skaidrā; jo mana galva ir rasas pilna, mani mati ar nakts lāsēm.
Ua hiamoe au. ua ala no nae ko'u naau: He leo ka! o ka'u mea i aloha'i e kikeke ana, [me ka i mai, ] E wehe ae no'u, e ko'u kaikuwahine, e ka'u mea i aloha'i, e ka'u manu nunu, e ko'u mea maemae; No ka mea, ua paapu ko'u poo i ka hau, A me ko'u wili lauoho i na paka ua o ka po.
3 „Es savus svārkus esmu novilkusi, kā man tos atkal būs apvilkt? Es savas kājas esmu mazgājusi, kā man tās atkal būs darīt netīras?“
Ua wehe au i ko'u kapa komo; Pehea la wau e komo hou aku ai ia? Ua holoi au i ko'u mau wawae; Pehea la wau e hoopaumaelo hou aku ai?
4 Mans draugs savu roku stiepa pa logu, un mana sirds par to trīcēja.
Ua hookomo mai ka'u mea i aloha'i i kona lima ma kahi hakahaka, A haehae ko'u opu nona.
5 Es pacēlos, savam draugam atdarīt, un no manām rokām pilēja mirres un no maniem pirkstiem tekošas mirres pie durvju atslēgas.
Ua ku au iluna e wehe ae no ka'u mea i aloha'i, A kulu ka mura mai ko'u mau lima aku, A kahe hoi ka mura maemae loa mai ko'u mau manamana lima, Maluna o ka mea e paa ai ka puka.
6 Es savam draugam atdarīju, bet mans draugs bija projām, viņš bija aizgājis. Mana dvēsele izgāja pēc viņa vārdiem. Es viņu meklēju, bet es viņu neatradu; es viņu saucu, bet viņš man neatbildēja.
Ua wehe ae au no ka'u mea i aloha'i; Aka, o ka'u mea i aloha'i, ua huli ae ia, a hele aku la; Ua lele ko'u oili i kana olelo ana mai; Ua imi au ia ia, aole nae i loaa, Ua kahea aku au ia ia, aole nae i ekemu mai.
7 Sargi, kas pilsētā iet apkārt, mani atrada; mani sita un mani ievainoja; tie mūru sargi norāva manu apsegu no manis.
Ua loaa au i ka poe kiai i ko lakou hele ana a puni ke kulanakauhale, Ua pepehi mai lakou ia'u a eha au; O ka poe kiai maluna o ka pa, ua kaili ae lakou i ko'u aahu.
8 Es jums piekodināju, Jeruzālemes meitas, kad jūs manu draugu atrodat, ko jūs viņam sacīsiet? Ka es esmu apsirgusi no mīlestības.
Ua kauoha aku au ia oukou, e na kaikamahine o Ierusalema, Ina e loaa ia oukou ka'u mea i aloha'i, E hai aku oukou ia ia, ua mai au i ke aloha.
9 Kāds tad ir tavs draugs pār citiem draugiem, tu visuskaistākā starp sievām? Kāds ir tavs draugs pār citiem draugiem, ka tu mums tā esi piekodinājusi?
Heaha kau mea i aloha'i, mamua o kekahi mea i aloha'i, E ka mea maikai mawaena o na wahine; Heaha kau mea i aloha'i mamua o kekahi mea i aloha'i, I kauoha mai ai oe ia makou pela?
10 Mans draugs ir balts un sarkans, pārāks pār tūkstošiem.
O ka'u mea i aloha'i, ua keokeo ia a me ka ulaula hoi, Ua oi nui aku ia mamua o na tausani he umi.
11 Viņa galva ir visušķīstākais zelts, viņa mati ir kupli jo kupli, melni kā krauklis.
O kona poo, he gula maemae ia, O kona wili lauoho, na loloa ia, A eleele hoi me he manu koraka la.
12 Viņa acis ir kā baložu acis pie ūdens strautiem, ar pienu mazgātas, skaistā pilnumā.
O kona mau maka, ua like ia me ko ka manu nunu ma na kahawai, I holoiia i ka waiu, E noho ana me ka maikai.
13 Viņa vaigi ir kā balzama dobes, tā kā smaržīgas puķes uz pakalniem. Viņa lūpas ir kā rozes, kur pil tekošas mirres.
O kona mau papalina, ua like ia me ka mala o na mea ala, A me ka ulaula ala hoi; O kona lehelehe, ua like ia me na lilia e kahe mai ana he mura maemae loa.
14 Viņa rokas ir kā zelta gredzeni ar turķizu akmeņiem pildīti. Viņa miesa ir kā daiļš ziloņkaulu darbs, ar safīriem pušķots;
O kona mau lima, ua like ia me na komo lima gula, I paapu i ka topaza. O kona opu, ua like ia me ka niho elepani, I uhiia hoi i ka sapeira.
15 Viņa lieli ir kā marmora pīlāri uz visšķīstākā zelta pamatiem. Viņa augums ir kā Lībanus, dižens kā ciedri.
O kona uha, ua like ia me na kia pohaku keokeo, Ua kukuluia maluna iho o na kumu gula maemae: O kona helehelena, ua like ia me Lebanona, Maikai hoi e like me na laau kedera.
16 Viņa mute ir salda, un visa viņa būšana ļoti mīlīga. Tāds ir mans draugs, un tāds ir mans mīļākais, Jeruzālemes meitas.
O kona waha, he mea ono no ia; Oiaio, he mea makemake nui loa ia oia. Oia ka'u mea i aloha'i, oia ko'u makamaka, E na kaikamahine o Ierusalema.
