Augstā Dziesma 5
1 Es nāku savā dārzā, mana māsa, mīļā brūte; es plūcu savas mirres un savu balzamu, es ēdu savas šūnas ar savu medu, es dzeru savu vīnu un savu pienu. Ēdiet, mīļie, dzeriet un padzeraties, draugi!
我妹子，我新妇， 我进了我的园中， 采了我的没药和香料， 吃了我的蜜房和蜂蜜， 喝了我的酒和奶。 〔耶路撒冷的众女子〕 我的朋友们，请吃！ 我所亲爱的，请喝，且多多地喝！
2 Es guļu, bet mana sirds ir nomodā; tā ir mana drauga balss, kas klaudzina: atdari man, mana māsa, mana draudzene, mans balodis, mana sirds skaidrā; jo mana galva ir rasas pilna, mani mati ar nakts lāsēm.
我身睡卧，我心却醒。 这是我良人的声音； 他敲门说： 〔新郎〕 我的妹子，我的佳偶， 我的鸽子，我的完全人， 求你给我开门； 因我的头满了露水， 我的头发被夜露滴湿。
3 „Es savus svārkus esmu novilkusi, kā man tos atkal būs apvilkt? Es savas kājas esmu mazgājusi, kā man tās atkal būs darīt netīras?“
我回答说： 我脱了衣裳，怎能再穿上呢？ 我洗了脚，怎能再玷污呢？
4 Mans draugs savu roku stiepa pa logu, un mana sirds par to trīcēja.
我的良人从门孔里伸进手来， 我便因他动了心。
5 Es pacēlos, savam draugam atdarīt, un no manām rokām pilēja mirres un no maniem pirkstiem tekošas mirres pie durvju atslēgas.
我起来，要给我良人开门。 我的两手滴下没药； 我的指头有没药汁滴在门闩上。
6 Es savam draugam atdarīju, bet mans draugs bija projām, viņš bija aizgājis. Mana dvēsele izgāja pēc viņa vārdiem. Es viņu meklēju, bet es viņu neatradu; es viņu saucu, bet viņš man neatbildēja.
我给我的良人开了门； 我的良人却已转身走了。 他说话的时候，我神不守舍； 我寻找他，竟寻不见； 我呼叫他，他却不回答。
7 Sargi, kas pilsētā iet apkārt, mani atrada; mani sita un mani ievainoja; tie mūru sargi norāva manu apsegu no manis.
城中巡逻看守的人遇见我， 打了我，伤了我； 看守城墙的人夺去我的披肩。
8 Es jums piekodināju, Jeruzālemes meitas, kad jūs manu draugu atrodat, ko jūs viņam sacīsiet? Ka es esmu apsirgusi no mīlestības.
耶路撒冷的众女子啊，我嘱咐你们： 若遇见我的良人， 要告诉他，我因思爱成病。
9 Kāds tad ir tavs draugs pār citiem draugiem, tu visuskaistākā starp sievām? Kāds ir tavs draugs pār citiem draugiem, ka tu mums tā esi piekodinājusi?
你这女子中极美丽的， 你的良人比别人的良人有何强处？ 你的良人比别人的良人有何强处， 你就这样嘱咐我们？
10 Mans draugs ir balts un sarkans, pārāks pār tūkstošiem.
我的良人白而且红， 超乎万人之上。
11 Viņa galva ir visušķīstākais zelts, viņa mati ir kupli jo kupli, melni kā krauklis.
他的头像至精的金子； 他的头发厚密累垂，黑如乌鸦。
12 Viņa acis ir kā baložu acis pie ūdens strautiem, ar pienu mazgātas, skaistā pilnumā.
他的眼如溪水旁的鸽子眼， 用奶洗净，安得合式。
13 Viņa vaigi ir kā balzama dobes, tā kā smaržīgas puķes uz pakalniem. Viņa lūpas ir kā rozes, kur pil tekošas mirres.
他的两腮如香花畦， 如香草台； 他的嘴唇像百合花， 且滴下没药汁。
14 Viņa rokas ir kā zelta gredzeni ar turķizu akmeņiem pildīti. Viņa miesa ir kā daiļš ziloņkaulu darbs, ar safīriem pušķots;
他的两手好像金管， 镶嵌水苍玉； 他的身体如同雕刻的象牙， 周围镶嵌蓝宝石。
15 Viņa lieli ir kā marmora pīlāri uz visšķīstākā zelta pamatiem. Viņa augums ir kā Lībanus, dižens kā ciedri.
他的腿好像白玉石柱， 安在精金座上； 他的形状如黎巴嫩， 且佳美如香柏树。
16 Viņa mute ir salda, un visa viņa būšana ļoti mīlīga. Tāds ir mans draugs, un tāds ir mans mīļākais, Jeruzālemes meitas.
他的口极其甘甜； 他全然可爱。 耶路撒冷的众女子啊， 这是我的良人； 这是我的朋友。
