Augstā Dziesma 5
1 Es nāku savā dārzā, mana māsa, mīļā brūte; es plūcu savas mirres un savu balzamu, es ēdu savas šūnas ar savu medu, es dzeru savu vīnu un savu pienu. Ēdiet, mīļie, dzeriet un padzeraties, draugi!
◆新郎：我的妹妹，我的新娘! 我進入了我的花園，採了我的沒藥和香草，吃了我的蜂巢和蜂蜜，喝了我的酒和奶。我的朋友! 請你們吃，請你們喝；我親愛的，請你們痛飲![第四幕：愛情的試探和鞏固]◆新娘：
2 Es guļu, bet mana sirds ir nomodā; tā ir mana drauga balss, kas klaudzina: atdari man, mana māsa, mana draudzene, mans balodis, mana sirds skaidrā; jo mana galva ir rasas pilna, mani mati ar nakts lāsēm.
我身雖睡，我心卻醒；我的愛人在敲門。◆新郎： 我的妹妹，我的愛卿， 我的鴿子，我的完人，請給我開門! 我的頭上滿了露水，我的髮辮滿了露珠。◆新娘：
3 „Es savus svārkus esmu novilkusi, kā man tos atkal būs apvilkt? Es savas kājas esmu mazgājusi, kā man tās atkal būs darīt netīras?“
我已脫下長衣，怎能再穿﹖我己洗了腳，怎能再杇﹖
4 Mans draugs savu roku stiepa pa logu, un mana sirds par to trīcēja.
我的愛人從門孔中伸進手來，我的五內大為感動。
5 Es pacēlos, savam draugam atdarīt, un no manām rokām pilēja mirres un no maniem pirkstiem tekošas mirres pie durvju atslēgas.
我起來給我的愛人開門，一摸門閂，我的手就滴下沒藥，滴下純正的沒藥。
6 Es savam draugam atdarīju, bet mans draugs bija projām, viņš bija aizgājis. Mana dvēsele izgāja pēc viņa vārdiem. Es viņu meklēju, bet es viņu neatradu; es viņu saucu, bet viņš man neatbildēja.
我給我的愛人開了門，我的愛人卻轉身走了；一見他走了，我妳不傷心。我尋覓，卻沒有找著；我呼喚他，他卻不答應。
7 Sargi, kas pilsētā iet apkārt, mani atrada; mani sita un mani ievainoja; tie mūru sargi norāva manu apsegu no manis.
巡行城市的守衛遇見了我，打傷了我；看守城牆的人，奪去了我身上的外衣
8 Es jums piekodināju, Jeruzālemes meitas, kad jūs manu draugu atrodat, ko jūs viņam sacīsiet? Ka es esmu apsirgusi no mīlestības.
耶路撒冷女郎! 妳們若遇見了我的愛人，妳們要告訴他什麼﹖我懇求妳們告訴他：「我因愛成疾。」◆耶京女郎：
9 Kāds tad ir tavs draugs pār citiem draugiem, tu visuskaistākā starp sievām? Kāds ir tavs draugs pār citiem draugiem, ka tu mums tā esi piekodinājusi?
妳這女中極美麗的啊! 我的愛人有什麼勝過其他的愛人﹖妳的愛人有什麼勝過其他的愛人，致使妳這懇求我們﹖◆新娘：
10 Mans draugs ir balts un sarkans, pārāks pār tūkstošiem.
我的愛人，皎潔紅潤，超越萬人。
11 Viņa galva ir visušķīstākais zelts, viņa mati ir kupli jo kupli, melni kā krauklis.
他的頭顱金碧輝煌，他的髮辮有如棕枝，漆黑有如烏鴉。
12 Viņa acis ir kā baložu acis pie ūdens strautiem, ar pienu mazgātas, skaistā pilnumā.
他的眼睛，有如站在溪旁的鵓鴿的眼；他的牙齒在奶中洗過，按在牙床上。
13 Viņa vaigi ir kā balzama dobes, tā kā smaržīgas puķes uz pakalniem. Viņa lūpas ir kā rozes, kur pil tekošas mirres.
他的兩頰有如香花畦，又如芳草台；他的嘴脣有如百合花，滴流純正的沒藥。
14 Viņa rokas ir kā zelta gredzeni ar turķizu akmeņiem pildīti. Viņa miesa ir kā daiļš ziloņkaulu darbs, ar safīriem pušķots;
他的手臂有如金管，鑲有塔爾史士寶石；他的軀幹是一塊象牙，鑲有碧玉
15 Viņa lieli ir kā marmora pīlāri uz visšķīstākā zelta pamatiem. Viņa augums ir kā Lībanus, dižens kā ciedri.
他的兩腿像一對大理石，置於純金座上；他的容貌彷彿黎巴嫩，壯麗如同香柏樹。
16 Viņa mute ir salda, un visa viņa būšana ļoti mīlīga. Tāds ir mans draugs, un tāds ir mans mīļākais, Jeruzālemes meitas.
他滿面香甜，全然可愛。耶路撒冷女郎! 這就是我的愛人，這就是我的良友。
