Augstā Dziesma 4
1 Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista; tavas acis ir kā baložu acis aiz tava galvas apsega. Tavi mati ir kā kazu pulks, kas guļ uz Gileād kalna.
«Мана, сән гөзәл, сөйүмлүгүм! Мана, сән гөзәл! Чүмпәрдәң кәйнидә көзлириң пахтәкләрдәк екән, Чачлириң Гилеад теғи бағрида ятқан бир топ өшкиләрдәктур.
2 Tavi zobi ir kā avju pulks, kas cirptas un iznāk no peldēšanas, kas visas dvīņus vedās, un neviena starp viņām nav neauglīga.
Чишлириң йеңила жуюлуштин чиққан қирқилған бир топ қойлардәк; Уларниң һәммиси кош гезәк туққанлардин, Улар арисида һеч бири кам әмәстур.
3 Tavas lūpas ir kā purpura aukla, un tava mute ir mīlīga. Tavi vaigi ir kā granātābola puses aiz tava galvas apsega.
Ләвлириң пәрәң тал жиптәк, Гәплириң йеқимлиқтур; Чүмбилиң кәйнидә чекилириң парчә анардур.
4 Tavs kakls ir kā Dāvida tornis, kas taisīts, lai tur ieročus uzkar, kur tūkstošas priekšturamās bruņas uzkārtas, visādas stipru vīru bruņas.
Бойнуң болса, Қуралхана болушқа тәйярлиған Давутниң мунаридәктур, Униң үстигә миң қалқан есиқлиқтур; Уларниң һәммиси палванларниң сипарлиридур.
5 Tavas krūtis ir kā divas jaunas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi, kas liliju starpā ganās.
Икки көксүң худди икки маралдур, Нилупәр арисида озуқлиниватқан җәрәнниң кош гезәклиридәктур;
6 Kad diena metās dzestra, un ēnas bēg, tad iešu pie mirru kalna un pie vīraka pakalna.
Таң атқичә, Көләңгиләр қечип йоқиғичә, Мән өзүмни мурмәккә теғиға, Мәстики дөңигә елип кетимән.
7 Tu esi visai skaista, mana draudzene, un pie tevis nav vainas.
Сән пүтүнләй гөзәл, и сөйүмлүгүм, Сәндә һеч дағ йоқтур».
8 Nāc man līdz no Lībanus, mana brūte, nāc man līdz no Lībanus. Skaties no Amana kalna gala, no Senira un Hermona gala, no lauvu alām, no leopardu kalniem.
«Ливандин мән билән кәлгин, и җөрәм, Мән билән Ливандин кәлгин — Аманаһ чоққисидин қара, Сенир һәм Һәрмон чоққилиридин, Йәни ширлар угилиридин, Илпизларниң тағлиридин қара!»
9 Tu man sirdi esi paņēmusi, mana māsa, mīļā brūte; tu man sirdi esi paņēmusi ar vienu actiņu, ar vienu kakla ķēdīti.
«Сән көңлүмни аламәт сөйүндүрдүң, и сиңлим, и җөрәм, Көзүңниң бир ләп қилип қариши билән, Бойнуңдики марҗанниң бир тал һалқиси билән, Көңлүмни сөйүндүрдүң.
10 Cik skaista ir tava mīlestība, mana māsa, mīļā brūte! Cik labāka ir tava mīlestība pār vīnu, un tavas eļļas smarža pār visām kvēpināmām zālēm.
Сениң муһәббитиң немидегән гөзәл, И сиңлим, и җөрәм! Сениң муһәббәтлириң шараптин шунчә шерин! Сениң әтирлириңниң пуриғи һәр қандақ тетитқудин пәйзидур!
11 Tavas lūpas, ak brūte! Pil no kausētā medus; medus un piens ir apakš tavas mēles, un tava drēbju smarža ir kā Lībanus smarža.
Ләвлириң, и җөрәм, һәрә көнигидәк темитиду, Тилиң астида бал вә сүт бар; Кийим-кечәклириңниң пуриғи Ливанниң пуриғидур;
12 Tu esi aizslēgts dārzs, mana māsa, mīļā brūte, aizslēgts avots, aizslēgta aka.
Сән печәтләнгән бир бағдурсән, и сиңлим, и җөрәм! Етиклик бир булақ, йепиқлиқ бир фонтандурсән.
13 Tavi zari ir kā jauks dārzs, kur granātu ābeles ar dārgiem augļiem, kovera puķes ar nardēm,
Шахлириң болса бир анарлиқ «Ерән бағчиси»дур; Униңда қиммәтлик мевиләр, Хенә сумбул өсүмлүклири билән,
14 Narde un safrans, kalmes un kanēlis, ar visādiem vīraka kokiem, mirres un alvejas, līdz ar vislabākām smaržīgām zālēm.
Сумбуллар вә ипарлар, Каламус вә қовзақдарчин, Һәр хил мәстики дәрәқлири, Мурмәккә, муәттәр билән һәммә есил тетитқулар бар.
15 Tā kā dārzu aka (tu esi), kā aka ar dzīvu ūdeni, un kā strauti no Lībanus.
Бағларда бир фонтан сән, Һаятлиқ сулирини беридиған, Ливандин ақидиған бир булақсән».
16 Celies, ziemeli, un nāc, dienvidu vējš, pūt pa manu dārzu, ka viņa zāles pil (smaržas no dārza augiem). Mans draugs lai nāk savā dārzā, un lai ēd savus skaistos augļus.
«Ойған, шималдики шамал; Кәлгин, и җәнуптики шамал! Мениң беғим үстидин учуп өткәй; Шуниң билән тетитқулири сиртқа пурақ чачиду! Сөйүмлүгүм өз беғиға кирсун! Өзиниң қиммәтлик мевилирини йесун!»
