Augstā Dziesma 4
1 Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista; tavas acis ir kā baložu acis aiz tava galvas apsega. Tavi mati ir kā kazu pulks, kas guļ uz Gileād kalna.
Mano kaka ijaber, jaherana! Yaye, mano kaka ijaber! Wengeni neno mamuol ka akuru. Yie wiyi chalo gi kweth mag diek, malor koa e Got Gilead.
2 Tavi zobi ir kā avju pulks, kas cirptas un iznāk no peldēšanas, kas visas dvīņus vedās, un neviena starp viņām nav neauglīga.
Lekeni tar mana ka kweth mag rombe makoro eka oliel yiegi kendo mowuok kar luok. Moro ka moro wuotho gi nyithinde ma rude, kendo onge moro man kende.
3 Tavas lūpas ir kā purpura aukla, un tava mute ir mīlīga. Tavi vaigi ir kā granātābola puses aiz tava galvas apsega.
Pien dhogi chalo gi law marakwaro; kendo dhogi ber ahinya. Lembi moum gi law yom machalo mana gi olemo mongʼinore.
4 Tavs kakls ir kā Dāvida tornis, kas taisīts, lai tur ieročus uzkar, kur tūkstošas priekšturamās bruņas uzkārtas, visādas stipru vīru bruņas.
Ngʼuti chalo gi osuch Daudi, mochungʼ tir gi chia; kuode alufu achiel oliero kuome, ma kargi duto gin kuodi mag jokedo.
5 Tavas krūtis ir kā divas jaunas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi, kas liliju starpā ganās.
Thundeni chalo gi nyithi mwanda ariyo maromre adier gichalo gi nyithind mwanda ma rude, makwayo e kind ondanyo.
6 Kad diena metās dzestra, un ēnas bēg, tad iešu pie mirru kalna un pie vīraka pakalna.
Ka piny oseyawore kendo rumbi oserumo, eka abiro dhi ewi got kuma gik madungʼ tik mangʼwe ngʼar yudoree kendo nyaka ewi gode matindo miwangʼoe ubani.
7 Tu esi visai skaista, mana draudzene, un pie tevis nav vainas.
Ijaber e yore duto, jaherana; onge mbala moro amora e dendi.
8 Nāc man līdz no Lībanus, mana brūte, nāc man līdz no Lībanus. Skaties no Amana kalna gala, no Senira un Hermona gala, no lauvu alām, no leopardu kalniem.
Yaye jaherana, bi wadhi kodi ka waa e got Lebanon, adier bi koda walor ka waa Lebanon. Lor piny ia e chuny got Amana, lor ia ewi got mar Senir gi Hermon, wuog e bur sibuoche kendo wuog ewi got kama kwach oloko miechgi.
9 Tu man sirdi esi paņēmusi, mana māsa, mīļā brūte; tu man sirdi esi paņēmusi ar vienu actiņu, ar vienu kakla ķēdīti.
Yaye jaherana, ka aneno kaka ingʼiya, kod tigo malich miliero e ngʼuti, to chunya rumo.
10 Cik skaista ir tava mīlestība, mana māsa, mīļā brūte! Cik labāka ir tava mīlestība pār vīnu, un tavas eļļas smarža pār visām kvēpināmām zālēm.
Mano kaka herani miya mor, yaye osiepna, ma ahero; mano kaka herani kelo mor mangʼeny moloyo divai, kendo ngʼwe ngʼar moloyo modhi mamoko duto!
11 Tavas lūpas, ak brūte! Pil no kausētā medus; medus un piens ir apakš tavas mēles, un tava drēbju smarža ir kā Lībanus smarža.
Yaye jaherana, pien dhogi mit ka mor kich; lewi chalona chak kata mor kich. Lewni mirwako dungʼ tik mamit mana ka tik mamit mar got Lebanon.
12 Tu esi aizslēgts dārzs, mana māsa, mīļā brūte, aizslēgts avots, aizslēgta aka.
Yaye jaherana, ichalo gi puodho mochiel; kendo ka soko molor dhoge modin motegno.
13 Tavi zari ir kā jauks dārzs, kur granātu ābeles ar dārgiem augļiem, kovera puķes ar nardēm,
Yiende madongo e puothi gin olembe mongʼinore, molembegi beyo, kendo mit kaka olemb hena kod nad.
14 Narde un safrans, kalmes un kanēlis, ar visādiem vīraka kokiem, mirres un alvejas, līdz ar vislabākām smaržīgām zālēm.
Gin olembe mopogore opogore kaka nad kod safron, gi kalmas kod sinamon, kod yedhe mangʼwe ngʼar, kaka ubani gi mane-mane, kod apilo mamit mag tedo.
15 Tā kā dārzu aka (tu esi), kā aka ar dzīvu ūdeni, un kā strauti no Lībanus.
Ichalo gi puodho ma thidhna ni e iye, bende ichalo gi soko mar pi mamol, kendo ichalo gi aore mamol kawuok ewi gode mag Lebanon.
16 Celies, ziemeli, un nāc, dienvidu vējš, pūt pa manu dārzu, ka viņa zāles pil (smaržas no dārza augiem). Mans draugs lai nāk savā dārzā, un lai ēd savus skaistos augļus.
Wuogi ka ikudho, in yamb nyandwat, bende in yamb milambo kudhi! Kudhi e puotha, mondo tikne okere malach. We jaherana koro obi odonji e puothe kendo obil olembene moyiedhi kendo mamit.
