Augstā Dziesma 4
1 Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista; tavas acis ir kā baložu acis aiz tava galvas apsega. Tavi mati ir kā kazu pulks, kas guļ uz Gileād kalna.
“Na dogolegei! Di da baligiliwane noga: i ba: sa! Dia si da dia odagi dedebosu abula baligadili, nenemegisa. Dia dialuma hinabo da goudi wa: i amo da Gilia: de agologa soagagala: ahoa agoane ououloba dabe ba: sa.
2 Tavi zobi ir kā avju pulks, kas cirptas un iznāk no peldēšanas, kas visas dvīņus vedās, un neviena starp viņām nav neauglīga.
Dia bese da sibi amo da hinabo waha dafoga: i amola dodofei agoane, folowaidafa ba: sa. Afae da hame gui ba: sa. Ilia huluane defele dadalei ba: sa.
3 Tavas lūpas ir kā purpura aukla, un tava mute ir mīlīga. Tavi vaigi ir kā granātābola puses aiz tava galvas apsega.
Dia lafi gadofo da yoi efe agoai gala. Di da sia: sea, amo da noga: idafa ba: sa. Dia ba: dia odagi dedebosu abula baligadili, da nenemegisa.
4 Tavs kakls ir kā Dāvida tornis, kas taisīts, lai tur ieročus uzkar, kur tūkstošas priekšturamās bruņas uzkārtas, visādas stipru vīru bruņas.
Dia asogoa da Da: ibidi ea diasu gado gagagula heda: i agoane, ononoi amola hohona: boi ba: sa. Dia gisa: gisu ga: i da da: igene ga: su 1000 agoane legei ba: sa.
5 Tavas krūtis ir kā divas jaunas stirnas, kā kalnu kazas dvīņi, kas liliju starpā ganās.
Dia dodo da ‘gasele dia’ ohe aduna lalelegei amo da ‘lili’ bugi ganodini ha: i nanebe agoai ba: sa.
6 Kad diena metās dzestra, un ēnas bēg, tad iešu pie mirru kalna un pie vīraka pakalna.
Na da gabusiga: ‘me’ agolo ganodini esalumu. Hahabe fo da fulabosea amola gasi da alalolesisia fawane yolesimu.
7 Tu esi visai skaista, mana draudzene, un pie tevis nav vainas.
Na dogolegei! Di da noga: idafa ba: sa. Di da baligili noga: idafa.
8 Nāc man līdz no Lībanus, mana brūte, nāc man līdz no Lībanus. Skaties no Amana kalna gala, no Senira un Hermona gala, no lauvu alām, no leopardu kalniem.
Na uda! Ani Lebanone Goumi alelaloi amo fisili ahoa: di! Lebanonega ani ahoa: di! Amana Goumi da: iya gado amoga gudu sa: ima! Amola Sine Goumi amola Hemone Goumi (amoga laione wa: me amola lebade wa: me fi diala) amoga gudu sa: ima!
9 Tu man sirdi esi paņēmusi, mana māsa, mīļā brūte; tu man sirdi esi paņēmusi ar vienu actiņu, ar vienu kakla ķēdīti.
Di da na dogolegei amola na uda! Dia siga ba: be amola dia gisa: gisu ga: i amo da fedege agoane, na dogo wamolai dagoi.
10 Cik skaista ir tava mīlestība, mana māsa, mīļā brūte! Cik labāka ir tava mīlestība pār vīnu, un tavas eļļas smarža pār visām kvēpināmām zālēm.
Na dogolegei amola na uda! Dia sasagesu hou da nama hahawane hamosa. Dia sasagesu hou da waini hano ea hedai baligisa. Dia gabusiga: da hedama: ne fodole nasu ea hedabe baligisa.
11 Tavas lūpas, ak brūte! Pil no kausētā medus; medus un piens ir apakš tavas mēles, un tava drēbju smarža ir kā Lībanus smarža.
Na dogolegei! Agime hano ea heda da dia lafi gadofo da: iya diala. Dia gona: su da nama dodo maga: me amola agime hano agoai gala. Dia abula ga: i gabusiga: da Lebanone ea gabusiga: defele gala.
12 Tu esi aizslēgts dārzs, mana māsa, mīļā brūte, aizslēgts avots, aizslēgta aka.
Na dogolegei, na uda da muguniai ifabi amola gagoiga sisiga: i ifabi amola hisu nasu hano bubuga: su agoai gala.
13 Tavi zari ir kā jauks dārzs, kur granātu ābeles ar dārgiem augļiem, kovera puķes ar nardēm,
14 Narde un safrans, kalmes un kanēlis, ar visādiem vīraka kokiem, mirres un alvejas, līdz ar vislabākām smaržīgām zālēm.
Amogawi bugi liligi da noga: le heda: sa. Ilia da ‘bomegala: nidi’ bugi defele heda: sa. Amola amoga fage noga: idafa legei dialebe ba: sa. Amogawi, hedama: ne fodole nasu amola gabusiga: manoma hamosu bugi huluanedafa dialebe ba: sa. Amo da hena, nade, sa: falone, ga: lamase, sinamone, me, a:lou amola gabusiga: manoma hamosu bugi huluane.
15 Tā kā dārzu aka (tu esi), kā aka ar dzīvu ūdeni, un kā strauti no Lībanus.
Ifabi hano soga: su da hano nawa: li amo Lebanone Goumi alelaloi amoga dalebe ba: sa.” Uda da amane sia: i,
16 Celies, ziemeli, un nāc, dienvidu vējš, pūt pa manu dārzu, ka viņa zāles pil (smaržas no dārza augiem). Mans draugs lai nāk savā dārzā, un lai ēd savus skaistos augļus.
“Ga (north) fo amo nedigima! Ga (south) fo amo na ifabia fulaboma! Hisi amo gabusiga: amoga nabalelesima! Na sasagesu dunu ea ifabia misa: ne amola amo ea fage legei noga: idafa moma: ne, logo doasima.”
