Augstā Dziesma 3

1 Naktī savā gultā es meklēju to, ko mana dvēsele mīl; es meklēju, bet viņu neatradu.

Ponoči sem na svoji postelji iskala njega, ki ga ljubi moja duša; iskala sem ga, toda nisem ga našla.

2 Es celšos jel un iešu pilsētā apkārt pa gatvēm un ielām; es meklēšu to, ko mana dvēsele mīl. Es meklēju, bet viņu neatradu.

Sedaj se bom dvignila in šla okoli mesta, po ulicah in po širokih poteh bom iskala njega, ki ga ljubi moja duša. Iskala sem ga, toda nisem ga našla.

3 Sargi mani atrada, kas pilsētā iet apkārt: vai jūs neesat redzējuši to, ko mana dvēsele mīl?

Stražarji, ki hodijo po mestu, so me našli, ki sem jim rekla: »Ali ste videli njega, ki ga ljubi moja duša?«

4 Kad es maķenīt tiem biju pagājusi garām, tad es atradu to, ko mana dvēsele mīl; es viņu turu un to neatlaidīšu, kamēr es viņu vedīšu savas mātes namā, savas dzemdētājas kambarī.

Ni bilo dolgo, ko sem odšla od njih, vendar sem našla tistega, ki ga ljubi moja duša. Prijela sem ga in ga nisem hotela izpustiti, dokler ga nisem privedla v hišo svoje matere in v sobo nje, ki me je spočela.

5 Es jūs mīļi lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, pie tām stirnām un kalnu kazām, neuztraucat un nemodinājat mīlestību, kamēr tai pašai patīk.

Naročam vam, oh hčere jeruzalemske, pri srnah in pri poljskih košutah, da ne razvnamete niti ne zbudite moje ljubezni, dokler njemu ugaja.

6 Kas ir šī, kas no tuksneša nāk kā dūmu stabs, apkvēpināta ar mirrēm un vīraku, ar visādām veikalnieku zālēm?

Kdo je ta, ki prihaja iz divjine, podobna stebrom dima, odišavljena z miro in kadilom, z vsemi trgovčevimi praški?

7 Redzi, ap Salamana krēslu apkārt ir sešdesmit varoņi no Israēla varoņiem.

Poglej njegovo posteljo, ki je Salomonova. Šestdeset hrabrih mož je okoli nje, izmed Izraelovih hrabrih.

8 Tie visi tur zobenus, mācīti karot; ikkatram savs zobens pie gurniem pret nakts bailēm.

Vsi držijo meče, izkušeni so v vojni; vsak človek ima svoj meč na svojem stegnu zaradi strahu ponoči.

9 Ķēniņš Salamans sev licis taisīt nesamu krēslu no Lībanus kokiem.

Kralj Salomon si je naredil bojni voz iz libanonskega lesa.

10 Viņa stabus viņš taisīja no sudraba, to lēni no zelta, to sēdekli no purpura, viņa iekšpuse bija izpušķota no Jeruzālemes meitu mīlestības.

Njegove stebre je naredil iz srebra, njegovo dno iz zlata, njegovo pokrivalo iz škrlata, njegova sreda je bila tlakovana z ljubeznijo do jeruzalemskih hčera.

11 Ejat ārā un uzlūkojiet, Ciānas meitas, ķēniņu Salamanu ar to kroni, ar ko viņa māte to kronēja viņa kāzu dienā un viņa sirds līksmības dienā.

Pojdite ven, oh hčere sionske in glejte kralja Salomona s krono, s katero ga je na dan njegovih zarok kronala njegova mati in na dan veselja njegovega srca.