< Augstā Dziesma 3 >

1 Naktī savā gultā es meklēju to, ko mana dvēsele mīl; es meklēju, bet viņu neatradu.
Maka kenagera tafeni'are mase'nena, navesima nentoa ne'mofonkura tusiza hu'na antahintahia nehu'na, ava'nafina agrikura hakena vano hu'noanagi onke'noe.
2 Es celšos jel un iešu pilsētā apkārt pa gatvēm un ielām; es meklēšu to, ko mana dvēsele mīl. Es meklēju, bet viņu neatradu.
Anama onke'na amanage hu'na hu'noe, menina oti'na rankumapine neone kampi vano nehu'na, nagu'aretima hu'na navesima nentoa ne'mofonkura hakena vano hugahue. Anage nehu'na otina hakena vano hu'noanagi onke'noe.
3 Sargi mani atrada, kas pilsētā iet apkārt: vai jūs neesat redzējuši to, ko mana dvēsele mīl?
Anante kumama kegava hu'za vanoma nehaza vahe'mo'za eme nage'za eri fore hazage'na, navesima nentoa nera ke'nazo hu'na zamantahige'noe.
4 Kad es maķenīt tiem biju pagājusi garām, tad es atradu to, ko mana dvēsele mīl; es viņu turu un to neatlaidīšu, kamēr es viņu vedīšu savas mātes namā, savas dzemdētājas kambarī.
Kuma'ma kegavama nehaza vahetmima zamagate'ma nere'na, nagu'areti'ma hu'na navesi navesima nehua nera ome ke'na erifore hutena, ome agazafe'na anukinena avre'na nenrera nontega vu'na agrama amu'enema huno kasenante'nefinka vu'noe.
5 Es jūs mīļi lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, pie tām stirnām un kalnu kazām, neuztraucat un nemodinājat mīlestību, kamēr tai pašai patīk.
Vemo'a huno, Jerusalemi mofaneramimota gazeliema nehaza afu'ene, afi diamo'ma nehia zante tamagesa nentahita, navesizana azeri ora otigosune huta huvempa hunenkeno vuno kna fatgore vino.
6 Kas ir šī, kas no tuksneša nāk kā dūmu stabs, apkvēpināta ar mirrēm un vīraku, ar visādām veikalnieku zālēm?
E'i iza ka'ma kopintira kumo'ma rentikenoma eaza huno kumagumagu huno ne-e? Hagi merema nehaza mna zane, frenkinsensie nehaza mna zane maka mnanentake zama feno vahe'mo'zama zagore'ma netrazankna'ma nehiana iza'e?
7 Redzi, ap Salamana krēslu apkārt ir sešdesmit varoņi no Israēla varoņiem.
E'i Solomoninki'za, mase tafe'are mani'nege'za zamafunte zafa hu'za neazageno Israeli vahepima ugagotama hu'naza harafa sondia vahera, 60'a vahe'mo'za azeri amu'nompi ante'za avre'za neaze.
8 Tie visi tur zobenus, mācīti karot; ikkatram savs zobens pie gurniem pret nakts bailēm.
Ana maka vahe'mo'za bainati kazinteti'ma ha'ma hu'arera vugota hunazanki'za, ha'ma hu'zana antahikasi'naze. Ha' vahe'mo'zama kini ne'ma kenage'ma eme ahe'zanku'ma kegava hunentaza vaheki'za mago magomo'za bainati kazina zamote anaki tragotetere hu'naze.
9 Ķēniņš Salamans sev licis taisīt nesamu krēslu no Lībanus kokiem.
Hanki Lebanoni mopafinti'ma eri'za e'naza zafanu kini ne' Solomoni'ma manisia trara tro hu'naze.
10 Viņa stabus viņš taisīja no sudraba, to lēni no zelta, to sēdekli no purpura, viņa iekšpuse bija izpušķota no Jeruzālemes meitu mīlestības.
Ana sesenkumofo noma antesgama hu zafa Silvareti tro nehu'za, amagenama ante kaziga golireti eri fagaginente'za, fitunke tavravereti tafera masinte'naze. Jerusalemi mofanemo'za ana konararia tro huntenazankino, tusiza hu'za ana konararigura zamavesinte'naze.
11 Ejat ārā un uzlūkojiet, Ciānas meitas, ķēniņu Salamanu ar to kroni, ar ko viņa māte to kronēja viņa kāzu dienā un viņa sirds līksmības dienā.
Atiramita kini ne' Solomonina eme keho. A'ma masimigeno tusi musema hia knare'ma, nerera'ma ami'nea kini fetori antanino ne-e.

< Augstā Dziesma 3 >