< Augstā Dziesma 3 >

1 Naktī savā gultā es meklēju to, ko mana dvēsele mīl; es meklēju, bet viņu neatradu.
Na gasi huluane bobaligilalebe, na da na golasuga golai dialu, na sasagesu dunu simasia ba: i. Na da e hogolalu be hame ba: i.
2 Es celšos jel un iešu pilsētā apkārt pa gatvēm un ielām; es meklēšu to, ko mana dvēsele mīl. Es meklēju, bet viņu neatradu.
Na da moilai bai bagadega amoga logoba: le amola logo fonoboiba: le, e hogosa lalalu. Na da e hogolalu, be hame ba: i.
3 Sargi mani atrada, kas pilsētā iet apkārt: vai jūs neesat redzējuši to, ko mana dvēsele mīl?
Sosodo aligisu dunu amo da moilai ouligili lalebe da na ba: i. Na da ilima amane adole ba: i, ‘Dilia da na sasagesu dunu ba: bela: ?’
4 Kad es maķenīt tiem biju pagājusi garām, tad es atradu to, ko mana dvēsele mīl; es viņu turu un to neatlaidīšu, kamēr es viņu vedīšu savas mātes namā, savas dzemdētājas kambarī.
Na da ili yolesilalu, e ba: i. Na da e gagulaligili, amola e masa: ne mae yolesili dialobawane, na da e adole, na: me ea diasuga oule asili, sesei amoga na da lalelegei, amoga e oule asi.
5 Es jūs mīļi lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, pie tām stirnām un kalnu kazām, neuztraucat un nemodinājat mīlestību, kamēr tai pašai patīk.
Yelusaleme uda dilia! Hehenasu ‘dia’ amola ‘gasele dia’ ilia houba: le, sia: dafawaneyale ilegema! Ania sasagesu gilisili fibi hou mae hedofama: ne sia: ma!” Uda da amane sia: i,
6 Kas ir šī, kas no tuksneša nāk kā dūmu stabs, apkvēpināta ar mirrēm un vīraku, ar visādām veikalnieku zālēm?
“Hafoga: i sogeganini manebe liligi da adila: ? Amo da mobi ganumu amo da gabusiga: manoma amola ‘me’ (bidi lasu dunu amoga lasu liligi agoai) agoane naba, agoai liligi ba: sa.
7 Redzi, ap Salamana krēslu apkārt ir sešdesmit varoņi no Israēla varoņiem.
Soloumane da ea fisu da: iya fili, enoga gaguli manebe ba: sa. Dadi gagui dunu Isala: ili soge ganodini baligili noga: i dunu 60 agoane da ea da: i sosodo aligisu dunu, e sigi manebe ba: sa.
8 Tie visi tur zobenus, mācīti karot; ikkatram savs zobens pie gurniem pret nakts bailēm.
Ilia huluane da gobihei bagade amoga gegemu hou bagade dawa: Ilia da gegesu bagohame hamobeba: le, gasa bagade gala. Soloumane ea ha lai da gasia ema doagala: sa: besa: le, ilia afae afae da gegesu gobihei gagusa.
9 Ķēniņš Salamans sev licis taisīt nesamu krēslu no Lībanus kokiem.
Hina bagade Soloumane da fisu amo noga: idafa ifa amoga hamoi, amoga fila heda: le, enoga gaguli ahoanebe ba: sa.
10 Viņa stabus viņš taisīja no sudraba, to lēni no zelta, to sēdekli no purpura, viņa iekšpuse bija izpušķota no Jeruzālemes meitu mīlestības.
Amo fisu ea bada da silifa amoga dedeboi. Abula amo da gouliga ga: muga: legei da ea fisu dedebosa. Ea bada fugulu dedebosu liligi da yoi abula amo Yelusaleme uda ilia da asigiwane amunasi.
11 Ejat ārā un uzlūkojiet, Ciānas meitas, ķēniņu Salamanu ar to kroni, ar ko viņa māte to kronēja viņa kāzu dienā un viņa sirds līksmības dienā.
Saione uda, dilia! Hina bagade Soloumane ba: la misa! Ea dialuma da: iya, habuga figisi dialebe ba: sa. Ea uda lasu esoga, e da hahawane bagade ba: i. Amola ea: me da amo esoga amo habuga ea dialuma da: iya figisi.”

< Augstā Dziesma 3 >