< Augstā Dziesma 2 >

1 Es esmu roze Šaronā un lilija ielejā.
◆新娘: 1. 我是原野的水仙,谷中的百合。◆新郎:
2 Tā kā lilija starp ērkšķiem, tāda ir mana draudzene starp tām meitām.
我的愛卿在少女中,有如荊棘中的一朵百合花。◆新娘:
3 Tā kā ābele starp meža kokiem, tāds ir mans draugs starp tiem dēliem. Es ilgojos sēdēt viņa pavēnī, un viņa auglis manai mutei salds.
我的愛人在少年中,有如森林中的一棵蘋果樹;我愛坐在他的蔭下,他的果實令我滿口香甜。
4 Viņš mani ved vīna namā, un mīlestība ir viņa karogs pār mani.
他引我進入酒室,他插在我身上的旗幟是愛情。
5 Atspirdzinājiet mani ar vīna ogām un spēcinājiet mani ar āboliem; jo es nīkstu no mīlestības.
請你們用葡萄乾來補養我,用蘋果來蘇醒我,因為我因愛成疾:
6 Viņa kreisā roka ir apakš manas galvas, un viņa labā roka mani apkampj.
他的左手在我頭下,他的右手緊抱著我。◆新郎:
7 Es jūs mīļi lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, pie tām stirnām un kalnu kazām laukā, neuztraucat un nemodinājat mīlestību, kamēr tai pašai patīk.
耶路撒冷女郎! 我指著田野間的羚羊或牝鹿,懇求你們,不要驚醒,不要喚醒我的愛,讓她自便吧![第二幕:互相追求]◆新娘:
8 Šī ir mana drauga balss; redzi, viņš nāk un lēkā pa tiem kalniem un deij pa tiem pakalniem.
聽,這是我愛人的聲音;看,他來了:跳過山崗,躍過丘陵。
9 Mans draugs ir līdzīgs stirnai vai jaunam briedim. Redzi, viņš stāv aiz sienas, skatās caur logiem un raugās caur skadriņiem.
我的愛人彷彿羚羊,宛如幼鹿;你看,他已站在我們的牆後,由窗外往內窺望。
10 Mans draugs atbild un saka uz mani: celies, mana draudzene, mana skaistā, un nāc!
我的愛人招呼我說:「起來,我的愛卿! 快來,我的佳麗!
11 Jo redzi, ziema ir pagājusi, stiprais lietus jau ir pārgājis un nost.
看,嚴冬已過,時雨止息,且已過去;
12 Puķes rādās laukā, dziesmu laiks atnācis, un ūbeles balss dzirdama mūsu zemē.
田野的花卉已露,唱歌的時期已近。在我們的地方已聽到斑鳩聲;
13 Vīģes koks dabūjis pumpurus, un vīna koki plaukst un dod smaržu; celies, nāc, mana draudzene, mana skaistā, nāc šurp!
無花果已發出初果,葡萄樹已開花放香;起來,我的愛卿! 快來,我的佳麗!
14 Mans balodis akmeņu kalnos, apslēptos plaisumos, parādi man savu vaigu, dod man savu balsi dzirdēt; jo tava balss ir salda, un tavs vaigs ir mīlīgs.
我那在岩石縫中,在懸崖隱處的鴿子! 請讓我看到你的面貌,聽見你的聲音,因為你的聲音柔和可愛,你的面貌美麗動人。」
15 Gūstat mums lapsas, tās mazās lapsas, kas vīna dārzus maitā, jo mūsu vīna dārzi stāv ziedos.
請你們為我捕捉狐狸,捕捉毀壞葡萄園的小狐狸,我們的葡萄園正在開花啊!
16 Mans draugs ir mans, es esmu viņa, kas pa tām lilijām gana.
我的愛人屬於我,我屬於我的愛人;他在百合花間,牧放他的羊群。
17 Kamēr diena metās dzestra un ēnas bēg, atgriezies, mans draugs, kā stirna, vai kā jauns briedis pa kalnu plaisumiem.
趁晚風還未生涼,日影還未消失,我的愛人,願你仿效盟約山上的羚羊或幼鹿,向我歸來!

< Augstā Dziesma 2 >