Augstā Dziesma 1
1 Salamana augstā dziesma.
Pesem pesmi, ki je Salomonova.
2 Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstīšanu; jo tava mīlestība ir jo mīlīgāka nekā vīns.
Naj me poljublja s poljubi svojih ust, kajti tvoja ljubezen je boljša kakor vino.
3 Tavai eļļai ir salda smarža; tavs vārds ir izlieta eļļa, tāpēc jaunavas tevi mīl.
Zaradi vonja tvojih dobrih mazil je tvoje ime kakor izlito mazilo, zato te ljubijo device.
4 Velc mani, tad mēs tev tecēsim pakaļ; ķēniņš mani ved savos kambaros; mēs līksmosimies un priecāsimies par tevi; mēs pieminēsim tavu mīlestību vairāk nekā vīnu; patiesīgi tevi mīl.
Povleci me, me bomo tekle za teboj. Kralj me je privedel v svoje sobe; me bomo vesele in se veselile v tebi, me se bomo spominjale tvoje ljubezni bolj kakor vina. Poštene te ljubijo.
5 Es esmu melna, bet mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, tā kā Ķedara teltis, kā Salamana gardīnes(aizkari).
Črna sem, toda ljubka, oh ve hčere jeruzalemske, kakor kedárski šotori, kakor Salomonove zavese.
6 Neuzlūkojiet mani, ka esmu pamelna, jo saulē esmu nodegusi; manas mātes bērni pret mani apskaitušies, tie mani likuši par vīna dārzu sargātāju; savu pašu vīna dārzu neesmu apsargājusi.
Ne glejte name, ker sem počrnela, ker je name pogledalo sonce. Otroci moje matere so bili jezni name, postavili so me za varuhinjo vinogradov, toda svojega lastnega vinograda nisem varovala.
7 Saki man, tu, ko mana dvēsele mīl, kur tu gani, kur tu gulies pusdienā? Jo kāpēc man būs aloties pie tavu biedru ganāmiem pulkiem?
Povej mi, oh ti, ki ga ljubi moja duša, kje paseš, kje daješ svojemu tropu, da počiva opoldan; kajti zakaj bi bila jaz kakor nekdo, ki se obrača vstran ob tropih tvojih družabnikov?
8 Ja tu to nezini, tu visu skaistākā starp sievām, tad ej jel pa avju pēdām un gani savus kazlēnus pie ganu teltīm.
Če ne veš, oh najlepša med ženami, pojdi svojo pot naprej ob stopinjah tropa in pasi svoje kozličke poleg pastirskih šotorov.
9 Es tevi līdzināju, mana draudzene, ar tiem zirgiem pie Faraona ratiem.
Primerjal sem te, oh moja ljubezen, s skupino konj v faraonovih bojnih vozovih.
10 Tavi vaigi ir mīlīgi sprādzēs, tavs kakls pērļu rotā.
Tvoja lica so ljubka z nizi draguljev, tvoj vrat z verižicami iz zlata.
11 Mēs tev taisīsim zelta sprādzes ar sudraba podziņām.
Naredile ti bomo zlate robove s srebrnimi kroglicami.
12 Kamēr ķēniņš pie galda, mana nardes puķīte dod savu smaržu.
Medtem ko kralj sedi pri svoji mizi, moja narda oddaja svoj vonj.
13 Mans draugs man ir mirru pušķis, pie manām krūtīm piesprausts.
Moj srčno ljubljeni mi je sveženj mire, vso noč bo ležal med mojimi prsmi.
14 Mans draugs man ir vīna ķekars Enģedi vīna dārzos.
Moj ljubljeni mi je kakor skupina kan v engedijskih vinogradih.
15 Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista, tavas acis ir kā baložu acis.
Glej, lepa si, moja ljubezen, glej, lepa si, imaš oči golobice.
16 Redzi, tu esi skaists, mans draugs, un mīlīgs, un mūsu dusas vieta zaļo.
Glej, lep si, moj ljubljeni, da, prijeten. Tudi najina postelja je zelena.
17 Mūsu namu baļķi ir ciedri, mūsu sijas ir cipreses.
Bruna najine hiše so cedre in najini trami v ostrešju iz cipresovine.
